Bet ja mana un vadītāja gaume atšķiras un viņa muzikālā izvēle brauciena laikā drīzāk liek iespringt maniem nerviem, nevis rada komfortu? «Tad uzņēmumam ir jāpiedomā pie muzikālā koncepta, jāmaksā tik un tā,» strikta ir autoru un izpildītāju pārstāve Natālija Angelovska.
Pētot, kuram, par ko un kāpēc ir jāmaksā, var atrast ne mazāk interesantus maksājumus. Piemēram, populārās Latgales grupas Baltie lāči solists Andris Baltacis stāsta, ka koncertējot viņš katru reizi iziet «perfekti veidotu apli» - Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūrai/Latvijas Autoru apvienībai (AKKA/LAA) jāmaksā par to, lai koncertos drīkstētu izpildīt pats savas dziesmas. Pēc kāda laika šī nauda pie viņa atgriežas, bet no sākotnējās summas trūkst 24%, ko AKKA/LAA iekasējusi par šī apļa administrēšanu. AKKA/LAA pauž, ka biedrība aizsargā konkrēta autora darbu un administrēšanas procesu neesot iespējams izdalīt līdz tik smalkām detaļām, lai noteiktu, kurš tieši izmanto konkrēto skaņdarbu. «Viņi vairāk paņem no mums, nekā mēs no viņiem,» ar šādu autortiesību sargāšanas veidu īsti nav apmierināts mūziķis Intars Busulis. Interesi par autortiesību jomu aktualizējusi arī informācija par jauniem Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem autortiesību jomā un lietas izskatīšana tepat Satversmes tiesā.
Interesējas arī kapsēta
«Notiek kolektīvā administrēšana - viena organizācija pārstāv visus autorus, otra - producentus un izpildītājus. Tiklīdz viens producents vai izpildītājs ir izlaidis vienu komercierakstu, automātiski no tās dienas viņš tiek aizsargāts,» stāsta Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) mārketinga direktore N. Angelovska. LaIPA un AKKA/LAA Latvijā administrē ne tikai vietējo, bet arī ārzemju autoru, izpildītāju un producentu tiesības, no kuru darbiem iekasēto naudu pārskaita konkrētās valsts organizācijai. Ikviens drīkstot atteikties no iespējas saņemt autora un blakustiesību atlīdzību un tādējādi izņemt savus darbus no abu organizāciju sarakstiem, tomēr nekur pasaulē šāds precedents neesot dzirdēts.
Spriežot pēc komentāriem internetā, cilvēkiem neesot pietiekamas izpratnes par LaIPA un AKKA/LAA darbību, uzskata N. Angelovska. «Mēs neesam nekāds komercuzņēmums, kas tirgo gaisu. Mēs esam izpildītāji un producenti, kas nodibināja šo uzņēmumu, lai aizsargātu savas tiesības,» viņa uzsver. Vajagot arī saprast, ka Latvijas mūzikas industrija patlaban piedzīvo grūtus laikus un no abām biedrībām saņemtās atlīdzības esot būtisks ienākumu avots.
Šogad sākot apzināt starppilsētu un starpvalstu transporta uzņēmumus, LaIPA esot saskārusies ar pozitīvu attieksmi, jo uzņēmumi jau ir informēti par licenču nepieciešamību. RS pārstāvis V. Zaķis domā citādi - ja tiešām vajadzēs pirkt licences, šoferiem aizliegs klausīties mūziku. «Ir jāskatās arī no cilvēciskā faktora, jo tā tomēr ir darba vieta cilvēkam, kurš no rīta līdz vakaram vada transportu,» viņš saka. Līdz šim LaIPA esot saskārusies ar dažiem ļoti apzinīgiem klientiem. Pēc licenču reklāmas noskatīšanās to vēlējusies iegādāties arī kāda kapsēta, taču biedrība atteikusi, jo šo jomu neadministrē, turklāt bēres notiek ģimenes lokā. Reizēm pienāk zvani no birojiem, kuru darbinieki kā privātpersonas vēlas iegādāties licenci radio atskaņošanai, jo darba devēji neesot ieinteresēti to finansēt. Pērn LaIPA darbiniekus samulsinājis zvans no Vecrīgas rikšu īpašniekiem, kuri arī gribējuši iegādāties licenci. «Tad sēdējām un domājam, cik lielu laukumu viņi apskaņo,» saka N. Angelovska.
Mūziķi naudā nepeld
No Dienas aptaujātajiem mūziķiem aptuveno atlīdzības apmēru no AKKA/LAA ir gatavs nosaukt tikai A. Baltacis - vidēji 1000 latu gadā. LaIPA viņam līdz šim neko nav pārskaitījusi, jo ar šo biedrību par atlīdzības saņemšanu ir jānoslēdz līgums, kura mūziķim pagaidām nav. Ja AKKA/LAA vai LaIPA kāds neierodas pēc savas atlīdzības, šī summa pēc trim gadiem vienlīdzīgi tiek sadalīta pārējiem saņēmējiem. Balto lāču solists esot apsvēris domu savas tiesības administrēt pats, bet apspriedies ar citiem, ka labāk to nedarīt, jo «tā [AKKA/LAA] ir miljonu organizācija, nekā laba tur nebūs». «Katrā ziņā tas nav nekas astronomisks, un nevar teikt, ka es tajā naudā peldu,» par atlīdzību, kas iegūta no AKKA/LAA, saka mūziķis Lauris Reiniks. Tajā pašā laikā viņš atbalsta atlīdzības maksas iekasēšanu no publiskā izpildījuma un dažādiem datu nesējiem, jo, Google interneta meklētājā ierakstot vārdus «Lauris Reiniks free download*», paveroties gana plašas iespējas.
«Ja vēl te būtu kaut kāda Holivuda, es saprastu tādas maksas. Bet no mana pofigisma viņi laikam arī pelna,» pret autora un blakustiesību atlīdzības maksu vienaldzīgāks ir I. Busulis. Kāda summa no tiesību sargātājiem ienāk viņa kontā, mūziķis nezina teikt. «Acīmredzot tas nav nekas liels,» viņš spriež. Ja kādā kafejnīcā bez vajadzīgās licences skanēšot Busuļa dziesmas, viņam nebūšot žēl. Balto lāču Baltacim tāpat. Taču, ja policija pieķers kafejnīcu, kas bez licences publiski izpilda mūziku, tās īpašniekiem būs jāšķiras no 500 līdz 5000 latiem. Pērn par publisku izpildījumu bez vajadzīgās licences sastādīti 159 protokoli, 80 gadījumos pieņemts lēmums par soda uzlikšanu, stāsta Valsts policijas pārstāve Lita Juberte.
*No angļu val. - bezmaksas lejuplādēšana.