Pretrunas koalīcijā pastiprinājās pēc tam, kad pielaide valsts noslēpumam pagājušās nedēļas nogalē tika atteikta jau otram Nacionālās apvienības ministram. Pirms laika no amata šī iemesla dēļ atkāpās tieslietu ministre Baiba Broka, bet tagad kļuva zināms, ka pielaide liegta arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam. Abi apvienības pārstāvji šo ziņu saņēma pēc vairākiem mēnešiem, kad beidzās pārbaudei paredzētais četru mēnešu termiņš. Bez pielaides ministri nevar piedalīties slēgtajās sēdēs, kurās tiek izskatīti svarīgi jautājumi, - daļēji arī bankas Citadele pārdošana tiek vērtēta slēgtā sēdē. NA līderi jau vairākkārt izteikuši aizdomas, ka tā ir apzināta Vienotības rīcība. «Nacionālā apvienība tiek atstumta no šiem jautājumiem, un tas ir nevis Satversmes aizsardzības biroja, bet valdības darba organizācijas jautājums. Ir pārāk daudz slepenības, kurā NA tiek izolēta,» intervijā LTV sacīja R. Zīle.
Tas pašas dienas vakarā notika Nacionālās apvienības valdes sēde, kurā radikālus lēmumus valde nepieņēma, bet konstatēja vairākas lietas - vispirms jau to, ka pārāk daudz ir jautājumu, kurus valdība izskata slēgtajā daļā, «kas vieš neuzticību sabiedrībā», Dienai sacīja apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. NA vēlētāji esot neizpratnē, kas notiek ar banku Citadele un kāpēc sekmīgi strādājoša banka ir jāpārdod. Saeima ceturtdien ārkārtas sesijā lems par G. Bērziņa apstiprināšanu tieslietu ministra amatā. Uz vaicāto, vai NA ministri varētu nepiedalīties strīdīgu jautājumu izskatīšanā, G. Bērziņš atbildēja noraidoši - viņš personīgi piedalīšoties sēdēs, taču neatbalstīšot bankas Citadele pārdošanu, ja par to tiks lemts. Līdzīgi varētu rīkoties arī R. Naudiņš, jo politiķiem ir saistošs jau pirms vairākām nedēļām pieņemtais apvienības lēmums, - tā uzskata, ka bankas pārdošana nav lietderīga, ir sasteigta «un rada aizdomas par atsevišķu ekonomisko grupu interešu lobēšanu Latvijā».
Vienotības vadošie politiķi ir neizpratnē par šādu NA reakciju. «Tie ir pieņēmumi, kas nav patiesi. Problēma ir Nacionālās apvienības neveiksmīgā kadru politika,» uzskata Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, noraidot varbūtību, ka partija būtu politiski ietekmējusi pielaižu piešķiršanas procedūru, kā arī atsevišķu grupu interešu lobēšanu. Viņš arī neredz «objektīvu vajadzību spēlēt ar pilnvērtīgiem partneriem politiskās spēles», bet slēgtās sēdes tikpat daudz esot bijušas arī Aigara Kalvīša (toreiz TP) valdības laikā. Savukārt frakcijas vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns partiju strīdu uztver kā «medusmaizi Saskaņas centram un viņu satelītprojektiem, kuru vienīgā cerība ir sašūpot esošās koalīcijas stabilās pozīcijas, ja mēs sāksim kašķus». Viņš uzsvēra - lai noturētu ekonomisko stabilitāti, ir svarīgi nodrošināt politisko stabilitāti. Koalīcijā pārstāvētā Zaļo un Zemnieku savienība notiekošajā nav iesaistīta. Viens no frakcijas līderiem Ingmārs Līdaka neredz loģiku, kāpēc Vienotībai vajadzētu kaitēt valdībai, kuru tā vada, vēršoties pret vienas partijas ministriem. Opozīcijā esošā Saskaņas centra pārstāvji, kuriem pašiem ir atteiktas pielaides, gan ir pārliecināti par speciālo iestāžu politizāciju un Vienotības lomu tajā.
Abu valdības partiju pārstāvji apzinās, ka pretrunas var vājināt kā vienus, tā otrus un tas var atsaukties uz vēlēšanu rezultātu. Taču ir arī kāds ieguvums - tiesībsargājošo iestāžu gatavība pārskatīt esošo pielaižu piešķiršanas kārtību, lai nākamajā valdībā, kas strādās laikā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē, nevarētu nonākt ministrs, kuram pēc tam atsaka pielaidi. Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atbalsta valdības vadītājas Laimdotas Straujumas (Vienotība) ierosinājumu pirms valdības sastāva apstiprināšanas veikt pārbaudi par ministru atbilstību, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, aģentūrai LETA atzina SAB pārstāve Iveta Maura. Nepieciešamība uzlabot šo kārtību aktualizējās pēc tam, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) spriedumā uzdeva Latvijas valstij izmaksāt 5000 eiro kompensāciju par morālo kaitējumu Andrim Ternovskim, kurš bija vērsies tiesā, jo viņam bija liegta darbam Valsts robežsardzē nepieciešamā pielaide. ECT plāno vērsties arī B. Broka un R. Naudiņš, kurš turpinās darbu valdībā.