» Tas izklausījās kā Nacionālās apvienības pieteikums stiprināt savas pozīcijas koalīcijā ar stingrāku stāju un nepiekāpību sev svarīgos jautājumos. Tikmēr partneri Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK rīcību tulko kā mēģinājumu gāzt valdību vai vēlmi tajā pārdalīt posteņus, neizslēdzot varbūtību, ka VL-TB/LNNK cer tā nomainīt arī kādu savu ministru.
Valdībā NA ir pārstāvēta tikai ar diviem amatiem - tieslietu ministru Jāni Bordānu un kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi. Šo nelielo ietekmi NA līderi atgādina, kad runas nonāk līdz ministru darbības vērtēšanai. Tā arī neslēpj, ka labprāt uzņemtos atbildību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vai Labklājības ministriju. Valdības veidošanas laikā gan apvienība parakstīja koalīcijas līgumu, piekrītot esošajai pārstāvniecībai valdībā un pretim saņemot iespēju vadīt jaunas Saeimas apakškomisijas, kuras izveidoja pēc tās ierosmes.
Paredz izmaiņas valdībā
Pirms nedēļas VL-TB/LNNK kā koalīcijas partija balsoja pret uzticību satiksmes ministram Anrijam Matīsam, kurš amatā nokļuva ar opozīcijas balsīm. Nacionālās apvienības vadība nevarēja atcerēties, kad vēl tā būtu noticis, un notiekošo saistīja ar kādu Vienotības un Saskaņas centra aizkulišu vienošanos, «lai nostiprinātu Gazprom varu Latvijā». Uz koalīcijas darba kārtību tas atstāja savu iespaidu, jo partijas ceturtdien tomēr izslēdza no Saeimas darba kārtības Enerģētikas likuma grozījumus, kas paredzēja atlikt gāzes tirgus liberalizāciju. Tie bija sagatavoti steigā un apejot valdību, kura vispirms tagad uzklausīs ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (RP) ziņojumu.
Uz vaicāto, vai tas ir E. Cilinska nopelns, viņš sacīja: «Es neesmu tik lielīgs, lai to uzskatītu par savu panākumu.» Viņa partijas biedri gan šīs runas nozīmi vērtēja augstāk. Partneri pretojas arī VL-TB/LNNK spiedienam sākt kolektīvo un publisko ministru darbības vērtēšanu, ko neviens līgums neparedzot, jo par ministriem ir atbildīgas partijas, kas viņus deleģējušas. «To visi saprot, ieskaitot Valsts prezidentu, - ja valdība grib nostrādāt līdz Saeimas pilnvaru beigām, kas ir pietiekami ilgs laiks, tajā būs jāveic izmaiņas, iespējams, arī personāliju,» sacīja E. Cilinskis.
Citiem iet vēl grūtāk
Nacionālā apvienība acīmredzami demonstrē savu spēku, bet nav skaidrs, cik līdzdalīgi šādas taktikas izvēlē bijuši tās deputāti un ministri. Romāns Naudiņš atšķirībā no pārējiem frakcijas deputātiem, kas balsoja pret A. Matīsu, balsojumā nepiedalījās, jo respektē premjera tiesības aicināt ministru. Tas gan nebija vienīgais gadījums, kad kāds deputāts demonstrē savu atšķirīgo pozīciju. Jānis Dombrava janvāra beigās neatbalstīja Eiro ieviešanas likumu, ko tagad skaidro ar to, ka viņa ģimene savulaik neesot balsojusi arī par iestāšanos ES. Uz konkrētākiem jautājumiem par partijas dzīvi R. Naudiņš atbild atturīgi, jo «no Valmieras ir grūti saredzēt, kas notiek partijas iekšienē, un grūti to komentēt». Viņš tikai aicina apvienību neuzkāpt uz tā grābekļa, uz kāda savulaik uzkāpa TB/LNNK, par kuras biedru R. Naudiņš kļuva pirms desmit gadiem 22 gadu vecumā. TB/LNNK savulaik izveidojusies elite, kuras lemtais ierindas biedriem nebija zināms. R. Naudiņš ir viens no nedaudzajiem Vidzemes apgabala Saeimas deputātiem, kurš tajā arī dzīvo un lielu daļu laika pavada reģionā. Viņš secinājis, ka vēlētājiem nav saprotams, kāpēc apvienība aicina partnerus valdībā cieši sadarboties Rīgas domes vēlēšanās, bet tajā pašā laikā rada valdībā nestabilitāti pirms pašvaldību vēlēšanām. «Tā mēs riskējam stiprināt Saskaņas centra pozīcijas Rīgā,» uzskata deputāts.
VL-TB/LNNK gaida arī ģenerālsekretāra maiņa, jo Gatis Sprūds nolēmis amatu atstāt. Tas ir nozīmīgs postenis, jo šis cilvēks kopā ar partijas vadību lielā mērā nosaka partijas attīstību un piesaista tai finansējumu. Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis apstiprināja, ka NA līdzpriekšsēdētāji Raivis Dzintars un Gaidis Bērziņš viņam ir piedāvājuši šo amatu, bet atbildi vēl neesot devis. Ja viņš to pieņems, tad atstās Tieslietu ministriju. Aptaujājot ierindas biedrus, jūtams, ka šī rokāde ne visiem ir saprotama. Uz vaicāto, vai būtu labi A. Lūsim nomainīt minētos amatus, Ināra Mūrniece atbildēja: «Nekomentēšu.» Bijušais tieslietu ministrs un Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs teica: «To man grūti komentēt. Tas jāprasa līdzpriekšsēdētājiem, viņi izvēlas ģenerālsekretāru.»
A. Lūsis sacīja - maldīgi ir uzskatīt, ka viņiem ar G. Sprūdu varētu būt domstarpības. Viņa sieva Eva Lūse un G. Sprūds kopīgi veidojot uzņēmumu. Janvārī E. Lūse organizēja pasākumu ar bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas piedalīšanos. A. Lūsis apgalvoja, ka viņa dzīvesbiedrei nav plānu aktīvi darboties politikā, tāpēc nevajadzētu te meklēt kopsakarības. Viņš ir pārliecināts, ka NA kā politiskais spēks ar skaidru ideoloģiju savu ietekmi tikai palielinās, noraidot arī aizdomas, ka lēmumus varētu pieņemt šaurā lokā. To, ka situācija apvienībā uz pārējo partiju fona neizskatās tik slikti, Dienai uzsvēra arī Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, kuram apvienībā joprojām ir liels svars. Viņš uzskata, ka vairs nepastāv robežšķirtne starp Visu Latvijai! un TB/LNNK un tikai juridisku iemeslu dēļ vēl nav izveidota viena partija, kas notiks rudenī. «Tie cilvēki, kam mazāk pieredzes, to iegūst no partijas dalības valdībā. Vecie vīri savukārt redz, ka var būt arī dinamiskāka pieeja ar kopīgu dziedāšanu,» sacīja R. Zīle.