Sacensībā ar Dubaiju
Azerbaidžāna lielākoties asociējusies ar naftas eksportu. Jau XX gs. sākumā tā piegādāja teju pusi no pasaules naftas, bet padomju laikos nozare piedzīvoja panīkumu. Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Azerbaidžāna steigusi izmantot priekšrocības, ko piedāvā melnā zelta krājumi. Domājams, ka valstī atrodams ap septiņiem miljardiem barelu naftas rezervju, norādījusi AFP.
Vēl pirmskrīzes gados Azerbaidžānas iekšzemes kopprodukta pieaugums (IKP) bijis ārkārtīgi straujš: 2006. gadā ar 34,5% tas bija augstākais pasaulē, vēlāk temps mazinājās, 2011. gadā sasniedzot tikai 0,1%, vēstīja Reuters.
Valsts straujo izaugsmi apliecina arī ambiciozie Baku apbūves projekti. Kā spilgtākais piemērs kalpo iecere celt pasaulē augstāko debesskrāpi, kam jāsasniedz 1050 metru atzīme. Par Azerbaidžānas torni dēvētajam projektam garumā jāpārspēj Dubaijas Burj Khalifa.
Tāpat iecerēta arī «vietējā Venēcija» - jūrā izveidos 41 salu, ko savienos ar 150 tiltiem. «Šeit dzīvos viens miljons cilvēku. Tā būs Venēcija, jauna Venēcija,» The Daily Mail stāstīja projekta autori.
Azerbaidžānā taps arī Pirmās formulas trase, un jau tagad Baku atrodami jauni un dārgi projekti, pie kā pieskaitāma Eirovīzijai celtā Kristāla zāle.
Prezidents kopš 2003. gada ir Ilhams Alijevs, kurš amatā nomainīja tēvu. Opozicionāri kritizē režīmu par ārēji demokrātiskām izpausmēm, kamēr uzskatāmi manāma prezidenta autoritārā dūre. Valstij ne reizi vien pārmesti cilvēktiesību pārkāpumi. Lai gan tauta prezidentu ievēl uz pieciem gadiem, 2008. gadā konstitūcijā veikti labojumi, atceļot pilnvaru termiņa ierobežojumus.
Eksportējam aizvien vairāk
Latvijas pārstāvniecība un Azerbaidžānas vēstniecība darbojas no 2005. gada. Kā skaidro Ārlietu ministrijā, Latvijai ar Azerbaidžānu ir aktīva vizīšu apmaiņa - šogad februārī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs bijis Azerbaidžānā, bet pērn Latvijā viesojās Azerbaidžānas prezidents. Jau jūnijā uz sadarbības valsti dosies zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Plānots, ka nākamā Latvijas premjera un uzņēmēju delegācijas darba vizīte Azerbaidžānā varētu notikt šā gada rudenī.
Kopš 2006. gada Latvijas preču eksports Azerbaidžānā bijis ar nelielām svārstībām robežās starp 843 tūkstošiem un 1,267 miljoniem latu gadā, bet pērn šis rādītājs pieaudzis vairākkārt līdz 3,334 miljoniem latu. Pēc EM apkopotās informācijas, svarīgākās eksporta preces pērn bija jogurts, metālkonstrukcijas, medikamenti, plastmasa, čipsi, motoreļļas un kompresoru ziežeļļas, siers un biezpiens, karuseļi un citas atrakcijas, zivju koncervi un dabiskais sviests.
Kā norādīja Latvijas vēstnieks Azerbaidžānā Hardijs Baumanis, «savstarpējās sadarbības pamatā ir ļoti labas politiskās attiecības, kas izveidojušās gadu gaitā». Latvijas uzņēmēju vidū ir samērā liela interese par Azerbaidžānu, ko apliecinājis arī pagājušā mēneša Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotais seminārs par biznesa iespējām Azerbaidžānā, ko apmeklējuši ap 70 uzņēmējiem, kas esot ļoti labs rādītājs.
Vēstnieks uzsver pārsteidzoši nelielo informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu interesi par Azerbaidžānas tirgu. «IT sektoram ir ļoti lielas iespējas Azerbaidžānā, un igauņi to izmanto.» Perspektīva esot celtniecības nozare, jo notiek plaši būvniecības darbi un nauda tiek ieguldīta infrastruktūras projektos.
Latvijas uzņēmēji, kas darbojas Azerbaidžānā, stāsta par azerbaidžāņu viesmīlību, personīgo kontaktu nozīmi un paļaušanos uz mutisko vienošanos. Vaicāti par kultūras ietekmi uz sieviešu iespējām biznesā valstī, kurā dominē islāms, uzņēmēji norāda, ka nejūt atšķirību no Eiropas - sievietes darbojas visās nozarēs, arī organizē un ir veiksmīgas vadītājas.
Arī par korupcijas līmeni uzņēmēji norāda, ka personīgi tādu nav piedzīvojuši, tomēr nenoliedz - valstij tas varētu būt raksturīgi. Transparency International apkopotajā Korupcijas uztveres indeksā 2011 Azerbaidžānai piešķirti 2,4 punkti no 10, kas liecina par ļoti augstu korupcijas līmeni. Saskaņā ar Globālā korupcijas barometra datiem 52% iedzīvotāju vērtējumā pēdējos trīs gados korupcija valstī pieaugusi un 47% apstiprina, ka maksājuši kukuļus valsts iestādēm.