PKC vadītājs Mārtiņš Krieviņš izsaka cerību, ka gala redakcijā izdosies apvienot visas paustās idejas, protams, izvērtējot izvirzīto mērķu sasniegšanas rezultātā prognozējamās sekas.
Galvenokārt cilvēki izteikušies par četrām tēmām - demogrāfiju, ekonomiskās darbības veicināšanu, teritoriju izaugsmi un izglītību, stāsta PKC vadītājs Mārtiņš Krieviņš. Attiecībā uz demogrāfiju saņemti priekšlikumi palielināt finansējumu un valsts atbalstu galvenokārt fiskālā izteiksmē. Ekonomikas attīstības ziņā saņemti divu veidu ierosinājumi - vieni runā par ražošanas veicināšanu, jo īpaši eksportam, otri piedāvā lielāku uzsvaru likt uz inovācijām un zinātni, lai radītu produktus ar augstu pievienoto vērtību. Teritoriālajā aspektā tiek pievērsta uzmanība, lai netiktu ierobežotas investīcijas reģionos, tām visur jābūt vienādā apmērā. Savukārt izglītības jomā tiek akcentēts eksakto zinātņu nozīmīgums, kā arī nepieciešamība palielināt finansējumu zinātnei. «Būtībā bija prognozējams, ka tiks skarti tieši šie jautājumi,» atzīst M. Krieviņš.
Atšķirībā no PKC izstrādātā NAP2020, kas par virsmērķi nosprauduši ekonomikas izrāvienu, to realizējot ar tautsaimniecības izaugsmi, cilvēka drošumspēju un izaugsmi atbalstošām teritorijām, E. Sprūdža versijā ekonomikas izrāviens būs panākts, ja Latvija kļūs par zaļāko valsti pasaulē. M. Krieviņš gan atzīst, ka šāds piedāvājums ir pretrunā ar NAP2020 iecerēm, kurās Latvijas attīstība vienlaikus nozīmē arī attīstītu industriālo politiku, un pastāv bažas, vai valstij iespējams kļūt «zaļākai», nepasliktinot saimnieciskos rādītājus. Turklāt vēl arī pastāv jautājums - vai fakts, ka Latvija jau tagad ir otra «zaļākā» valsts pasaulē, atturēs gaišākos prātus no emigrēšanas, kas ir viens no šodienas problēmjautājumiem, teic M. Krieviņš.
Priekšlikumus vēl pieņems līdz 15. septembrim, pēc tam līdz 21. septembrim notiks diskusijas reģionos, lai izstrādātu NAP2020 gala redakciju. Gala redakcija Ministru kabinetā varētu tikt iesniegta oktobrī.