A. F. Rasmusens uzsvēra NATO redzamo klātbūtni Baltijas valstīs kā izšķirīgu NATO savstarpējo apņemšanos iezīmi, kas izpaudīsies arī nākamnedēļ notiekošajā dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē Tallinā un maija beigās - NATO Parlamentārās Asamblejas sesijā Rīgā. Pastāvīgu NATO redzamo klātbūtni apliecina alianses patrulēšana Baltijas gaisa telpā. «Šo saistību mēs uztveram nopietni,» runājot par lielāko dalībvalstu solidaritāti ar mazākajām un to teritoriālo aizsardzību, sacīja ģenerālsekretārs.
Komentējot arī Latvijas nespēju aizsardzībai atvēlēt solītos 2% no iekšzemes kopprodukta, A. F. Rasmusens sacīja: «Pašreizējā ekonomiskajā situācijā es būtu izvairīgs no Baltijas valstīm prasīt vēl vairāk,» vienlaikus uzteicot baltiešu līdzdalību misijā Afganistānā.
Ģenerālsekretārs arī pauda neizpratni par Krievijas amatpersonu un Krievijas jaunās militārās doktrīnas pret NATO lietoto aukstā kara stila izteiksmi, kas «neatspoguļo reālo pasauli», kurā NATO neuztver Krieviju kā pretinieku, bet sadarbības partneri. Tāpat kā destruktīvs ir nosodāms Krievijas amatpersonu ieradums ar NATO partneriem runāt vienu, bet pēc tam Krievijas plašsaziņā - ko citu, tā kultivējot savā tautā vecus aizspriedumus un pelnot sev apšaubāmu populistisku retorisko kapitālu, sacīja A. F. Rasmusens.
Par presē publicētajiem Krievijas Pretterora komitejas vecākā locekļa un Narkotiku apkarošanas aģentūras vadītāja Viktora Ivanova apvainojumiem, ka NATO pārliekās birokrātijas dēļ atpaliek no laikmeta izaicinājumiem, piemēram, arī Afganistānā, un neizdarības ziņā līdzinās kādreizējai PSRS komunistiskajai partijai, A. F. Rasmusens sacīja: «Ņemot vērā Krievijas pieredzi Afganistānā, nedomāju, ka viņiem vajadzētu mūs mācīt.» Komentējot šādus gadījumus kopumā, ģenerālsekretārs teica: «Krievijai jāpārtrauc šāda retorika, kas ir pretrunā NATO un Krievijas interesēm.»
Pēc A. F. Rasmusena vārdiem, aliansei un Krievijai ir pārāk daudz kopēju mūsdienīgu izaicinājumu un interešu, lai tos kopīgiem spēkiem nerisinātu uz sena un nepamatota aizdomīguma pamata. Krievijas sadarbība ar NATO ir arī Baltijas interesēs, «jo tas vairo kopējo drošību».