Aizsargās cita citu
Drošības situācija Eiropā radikāli mainījās pēc tam, kad Krievija 2014. gada sākumā okupēja un anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un atbalstīja militāru iebrukumu Austrumukrainā. Kopš tā laika Polija un Baltijas valstis aktīvi mudinājušas pārējās NATO dalībvalstis pastiprināt klātbūtni reģionā, lai atturētu Krievijas militāru uzbrukumu. Pēdējo divu gadu laikā šeit regulāri notikušas plašas militārās mācības, kurās sabiedrotie uzlabojuši kaujas spējas un sadarbības prasmes, vienlaikus nodemonstrējot Krievijai NATO apņēmību aizstāvēt ikvienas dalībvalsts teritoriju.
Līdz šim Polijā un Baltijas valstīs rotācijas kārtībā uzturējies skaitliski neliels daudzums sabiedroto karavīru, bet paredzams, ka samita laikā Varšavā NATO dalībvalstu vadītāji apstiprinās plānu par daudzskaitlīgāku vienību nosūtīšanu uz alianses austrumu flangu. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis par četru starptautisku bataljonu izveidi Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā. «Tas būs liels ieguldījums mūsu kopējā drošībā un skaidrs signāls, ka dalībvalstis aizsargās cita citu abpus Atlantijas okeānam,» šonedēļ sacīja J. Stoltenbergs.
Alianses vadība pagaidām nav atklājusi, cik liels skaits karavīru ietilps šajos četros bataljonos. Militārie eksperti izteikušies, ka tiem jābūt vismaz 2000, bet ideālā gadījumā pat 4000, tomēr patiesais skaits varētu būt no 2500 līdz 3000. Vācija, Lielbritānija un Savienotās Valstis uzņēmušās vadīt katra vienu bataljonu. Visticamāk, ka ceturtā bataljona vadību uzņemsies Kanāda. Bataljoni reģionā uzturēsies rotācijas kārtībā, un gaidāms, ka tie mainīsies ik pēc pusgada vai deviņiem mēnešiem.
Lai varētu stiprināt dalībvalstu teritoriālo aizsardzību, aliansei būs nepieciešami prāvi līdzekļi. Pašlaik tikai piecas no 28 NATO dalībvalstīm izdevumiem aizsardzībai tērē 2% no iekšzemes kopprodukta, kā paredz alianses vadlīnijas. Bez Savienotajām Valstīm, kuru militārie izdevumi ir divreiz lielāki nekā pārējām 27 dalībvalstīm kopā, šo kritēriju izpilda arī Grieķija, Polija, Igaunija un Lielbritānija. Pirms diviem gadiem Velsā notikušajā samitā dalībvalstis, kuras nesasniedza aizsardzības izdevumu slieksni, apņēmās to pakāpeniski izdarīt desmit gadu laikā.
Jāapliecina vienotība
Bez lēmuma par militārās klātbūtnes palielināšanu alianses austrumos NATO dalībvalstu vadītājiem Varšavā jāvienojas par vēl vairākiem būtiskiem jautājumiem.
Viens no tiem ir alianses aktīvāka iesaistīšanās cīņā pret teroristisko kustību Islāma valsts (IV), kuras pastrādātās zvērības Sīrijā un Irākā veicinājušas bēgļu krīzi Eiropā. Pašlaik atsevišķas NATO dalībvalstis piedalās gaisa triecienos IV pozīcijām Sīrijā un Irākā un veic 500 Irākas armijas karavīru apmācību Jordānijā. Tomēr eksperti uzskata, ka apdraudējums, ko Eiropai un NATO dalībvalstij Turcijai rada konflikti Sīrijā un Irākā, uzliek par pienākumu aliansei palielināt savu lomu centienos iznīcināt IV.
NATO dalībvalstīm arī vajadzētu vienoties par plašākiem pasākumiem cīņā pret cilvēku kontrabandistu bandām, kas nodarbojas ar migrantu un patvēruma meklētāju nogādāšanu Eiropā, šķērsojot Vidusjūru. Vairākas dalībvalstis šogad uz Vidusjūru ir nosūtījušas savus karakuģus, palīdzot samazināt migrantu plūsmu.
Tomēr galvenais Varšavas samita uzdevums būs apliecināt NATO vienotību laikā, kad viena no alianses spēcīgākajām loceklēm - Lielbritānija - ir nolēmusi pamest Eiropas Savienību, bet no austrumiem un dienvidiem uzglūn nopietni draudi. «NATO būs jāizlemj, vai tai ir pietiekami liela politiskā griba novirzīt resursus, kur tas ir nepieciešams, un nosūtīt skaidru vēstījumu, ka tā ir vienota,» ASV Jūras kara koledžas profesors Endrū Mihta sacīja izdevumam Stars and Stripes.