«Neredzu situācijas risinājumu. Pat ja mēs izveidotu atsevišķu mērķprogrammu preses izdevumiem, atvēlot tiem Ls 200 000, kas ir milzīga summa pašreizējos apstākļos, preses izdevumu prasības būtu daudz lielākas nekā šī summa.» Vaicāts, vai arī katram konkrētās nozares žurnālam nevajadzētu mēģināt pārkāpt elitāra profesionāla izdevuma nišu (vidēji šo žurnālu tirāža ir ap 1000), E. Vērpe norāda uz precedentu ar Mūzikas Sauli. Savulaik šī žurnāla mēģinājumu kļūt «komerciālākam» esot apturējuši KKF eksperti, uzskatot, ka žurnālam ir jāizšķiras, vai tas ir komerciāls vai tomēr tuvāks profesionālai nišai, kas tad arī vairāk atbilst KKF finansiāli atbalstīta izdevuma statusam.
Varbūt jāliek galvas kopā un jādomā par vienota kultūras izdevuma veidošanu, kas pārstāvētu visas nozares? E. Vērpe atbild, ka šāda ideja esot gaisā, tomēr vienīgais no kultūras žurnāliem, kas patiešām atspoguļo visas mākslas nozares, - Māksla Plus - ir viens no tiem izdevumiem, kas nav saņēmis finansiālu atbalstu. «Neredzu sakarīgu šīs situācijas risinājumu,» atzīst E. Vērpe. «Ja netiks izveidota stabila kultūras finansēšanas sistēma, kurā nav tikai viens fonds, nav jēgas arī lielajām kultūras celtnēm, kā Latvijas Nacionālā bibliotēka. Vislielākā celtne kulturālā valstī ir kultūras finansējums,» ir pārliecināts jaunā literatūras žurnāla Latvju Teksti redaktors Guntars Godiņš.