Drīzumā 2016. gada valsts budžets no valdības nonāks Saeimā. Finanšu ministrijā (FM) Dienai teic, ka budžeta iesniegšana Saeimā plānota tuvākajās dienās. Valdības līmenī iecerēts, ka nākotnē būs ne mazums izmaiņu, kas attiecas uz iedzīvotāju ienākumiem, to vidū diferencētais neapliekamais minimums, tā dēvētais solidaritātes nodoklis un minimālās algas kāpums - no 360 eiro līdz 370 eiro.
Finanšu ministrs Jānis Reirs uzsver, ka 2016. gada budžets ir pirmais, kurā ietverta progresivitāte. Tā gan attiecas nevis uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet uz diferencēto neapliekamo minimumu. Pagaidām neatbildēts ir jautājums - vai šī iecere palīdzēs kliedēt nabadzību? Plānots, ka, vienkārši sakot, cilvēkiem, kuri pelna maz, iesniedzot gada ienākuma deklarāciju, būs iespējams saņemt no valsts nodokļos pārmaksāto summu. Par vājo punktu šajā iecerē jau pasludināta tieši nepieciešamība iesniegt deklarāciju. FM ieskatā problēmām ar to gan nevajadzētu rasties. Var piekrist, ka iedzīvotāji ir gudri gan skaitļos, gan interneta lietošanā, tāpēc daudziem aizpildīt deklarāciju Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanās sistēmā grūtību tiešām nebūs. Sava taisnība ir arī dažu ekonomikas ekspertu humorā, ka to laiku, ko dažs labs iedzīvotājs velta, lai internetā rakstītu anonīmus komentārus, paužot negācijas par visu un visiem, vai arī ievietotu simtiem sava mājdzīvnieka foto sociālajos tīklos, var veltīt tam, lai iemācītos aizpildīt ienākumu deklarāciju. Tomēr, piemēram, cilvēkam laukos, kurš algu nopelna, strādājot zemnieku saimniecībā, deklarācijas iesniegšana elektroniski var nebūt viegli pieejama, arī reģionālā VID nodaļa atrodas tālu, tāpēc deklarācija var palikt neiesniegta un nodokļos pārmaksātā nauda - neatgūta.
Savukārt solidaritātes nodoklis izpelnījies kritiku uzņēmēju vidū. Lattelecom šefs Juris Gulbis intervijā LTV pat paziņojis: ja Saeima atbalstīs šāda nodokļa ieviešanu no 2016. gada, lēmums tiks apstrīdēts Satversmes tiesā.
Plānotā minimālās algas paaugstināšana par desmit eiro izskatās tieši tā, kā ir, - pēc kompromisa lēmuma. Labāk nekā nekas, tomēr pārāk maz no algu saņēmēju viedokļa, bet no darba devēju viedokļa - kā apgrūtinoša nepieciešamība atrast papildu līdzekļus.
Tas, kā izmaiņās nodokļu jomā pietrūkst, ir atbalsts uzņēmējdarbības attīstīšanai, darbavietu radīšanai un algu kāpumam. Par valsts neatbalstošo attieksmi pret mikrouzņēmumiem Dienā jau rakstīts. Paralēli tam ārvalstu investoru skatījumā Latvijas nodokļu politika ir pat ļoti mainīga.