Neizskatījās, ka būtu nākusi no nelabvēlīgas vides, būtu narkomāne vai alkoholiķe,» atminas Rīgas Dzemdību nama daktere Vanda Vīksne. «Es priecājos, ka viņa aizgāja viena, bez bērna. Meitenīte piedzimusi jauka un vesela. Esmu pārliecināta, ka viņai būs ģimene, kura par viņu gādās labāk.» Pērn šis bija jau divdesmit devītais gadījums, ka tikko dzimis mazulis paliek bez mammas, tas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā gadu pirms gada (15). Lai arī, iespējams, šo skaudro statistikas pieaugumu var skaidrot ar grūto ekonomisko situāciju valstī, daudzi speciālisti norāda - ne jau naudā vien vaina.
Trūkst atbildības
Runājot par pamesto bērnu skaita pieauguma cēloņiem, Rīgas Dzemdību nama daktere Sandra Eihenberga norāda, ka to ir daudz un tie ir dažādi. «Nereti tās ir daudzbērnu māmiņas, kurām vēl viena bērna audzināšana ir par smagu, tās mēdz būt sievietes no nelabvēlīgām ģimenēm. Reizēm tās ir jaunas meitenes no mazpilsētas, kuras atbraukušas uz Rīgu mācīties vai strādāt, bet viņām neplānoti iestājusies grūtniecība. Gadās, ka šādā situācijā bērnu audzināšanā pieņem meitenes vecāki,» norāda S.Eihenberga. Raksturojot, kas kopīgs visām šīm sievietēm, viņa ietur pauzi un nosaka: «Varbūt atbildības trūkums. Taču pavisam jaunām padsmitgadniecēm to neuzdrošinos pārmest.»
Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs norāda: «Ja sievietei ir smaga finansiāla situācija, viņa vispirms reģistrē bērnu, saņem pabalstu un tad no viņa atsakās.» Viņaprāt, gadījumus, ka māmiņa savu bērnu pamet slimnīcā nereģistrētu, būtu jāsaista ar sievietes emocionālo stāvokli. «Te varētu minēt bērnus, kas sievietēm dzimuši pēc izvarošanas, kā arī gadījumus, ka bērna tēvs nav zināms vai arī mazulis attiecībās vienkārši nebija vēlams,» spriež A.Krasnogolovs.
Rīgas Dzemdību nama galvenā neonatoloģe Ilze Kreicberga ir skeptiski noskaņota pret argumentu, ka, piemēram, jaunā māmiņa savu bērnu varētu pamest pēcdzemdību depresijas ietekmē. Daktere ar divdesmit gadu pieredzi dzemdniecībā esot novērojusi dažādas minētās depresijas izpausmes, taču tā nekad neesot bijusi iemesls bērna pamešanai. Viņa arī norāda, ka 2009.gada statistika nav baisākā viņas praksē. «Bēdīgākā statistika bija deviņdesmito gadu sākumā, kad bērnu aprūpes iestādēm ik gadu atdevām 50 un vairāk bērnu,» norāda daktere.
Pārdomu laiks - gads
Ja māmiņa ir pametusi savu bērnu, par spīti juridiskam liegumam, Rīgas Dzemdību nams ļauj 24 stundu laikā viņi atgriezties slimnīcā pie bērna. Pēdējā gadījumā tas gan nav noticis. Tagad sievietes vienīgā iespēja ir vērsties bāriņtiesā un lūgt atjaunot viņai bērna aprūpes tiesības.
A.Krasnogolovs precizē, ka šādas tiesības mātei piemīt veselu gadu pēc bērna piedzimšanas. «Ja bērna māte to neizdara, pēc gada bāriņtiesa vēršas tiesā ar lūgumu atņemt bērna mātei aizgādnības tiesības. Un tad vairs nav nekādu šķēršļu bērna nodošanai adopcijai,» norāda A.Krasnogolovs.
Formāli šādas tiesības piemīt arī pamestā bērna tēvam, taču praksē iegūt aizgādnības tiesības pār mātes pamesto bērnu viņam ir ļoti grūti. Dzemdību namos nereti tiek atstāti vēl nereģistrēti bērni, kuru tēvs nav zināms, jo nav oficiālā laulībā ar bērna māmiņu. Gadījumi, ka par bērna audzināšanas iespējām cīnās pamestā bērna tēvs, ir ārkārtīgi reti, un vienīgā iespēja šādā situācijā pierādīt paternitāti ir ģenētiskās analīzes rezultāti.