Lai veicinātu to, ka skolēni lasa nevis lasīšanas pēc, bet ar izpratni, viņa izveidojusi mācību spēli Lasīsim ar prieku! pēc TV spēles Gribi būt miljonārs? parauga. Skolotāja uzsver, ka šādu spēli var veidot arī jebkurā citā priekšmetā par jebkuru tēmu. «Sapratu, ka spēle ir bērniem pieņemamākais veids, kā kaut ko apgūt un saprast.»
Spēle Lasīsim ar prieku! ir daļa no materiāla par to, kā vēsturiski laikā no XVII līdz XXI gadsimtam skolēniem Latvijas skolās mācīts lasīt. M. Kīne stāsta, ka sākotnēji gatavojusi šādu materiālu skolotājiem, taču iedomājusies, ka lasīt mācīšanās vēsture varētu būt interesanta arī skolēniem. «Ir bijusi burtošanas metode, kad skolēns velk kopā burtus, ir bijusi zilbjošanas metode, arī skaņošanas. Pēdējā, jaunākā, metode ir holistiskā - lasīšana reizē ar izprašanu,» skolotāja uzskaita.
Par šiem veidiem, kā bērni kādreiz apguvuši lasītprasmi, viņa izveidojusi prezentāciju, ko rāda klasē 5.-7. klašu skolēniem kādā no sociālo zinību stundām. Paralēli tēma tiek pārrunāta un tiek veikti daži uzdevumi. Pēc tam, lai pārbaudītu, kas no visa apgūtā aizķēries skolēnu atmiņā, bērni datorā spēlē M. Kīnes izveidoto spēli. Tajā ir jautājumi par nupat apskatīto tēmu, un katram jautājumam ir vairāki atbilžu varianti. Interesanti, ka spēlē nevar virzīties uz priekšu, kamēr uz kārtējo jautājumu nav atbildēts pareizi. «Visiem klasē parasti ir jautri arī šādā gadījumā. Tas it kā ir bremzējošs moments, bet, no otras puses, - tas arī trenē pacietību, neatlaidību,» skolotāja saka. Savukārt spēles beigās iekļauts teksts, kas skolēniem mājās jāizlasa un jāatbild uz jautājumiem par to, kas īsti tekstā ir pateikts.
M. Kīne norāda, ka spēli var spēlēt gan visa klase kolektīvi, gan pa pāriem pie datora. Tāpat spēli, ja ir vēlēšanās, var arī pielāgot interaktīvajai tāfelei darbam ar balsošanas pultīm. Tīri tehniski spēle nav nekas sarežģīts - to M. Kīne veidojusi PowerPoint formātā ar skaņas efektiem. Taču atzinība, ko skolotāja par šo darbu saņēmusi pedagogu radošajā konkursā Skolotāja e-Lāde 2013, liek domāt, ka paņēmiens ir vienkāršs, bet iedarbīgs.
«Bērni ar šo spēli strādā aizrautīgi, un tieši tas man bija galvenais spēles novērtējums,» M. Kīne saka. Spēles sniegtais ieguvums ir arī tas, ka skolēni pēc tās saprot, ko nozīmē izprast lasīto un kāpēc tas ir svarīgi. «Valsts pārbaudes darbi bieži vien parāda, ka sliktāki rezultāti ir tiem skolēniem, kam nevedas teksta lasīšana ar izpratni. Šī kaite mēdz ievilkties pat augstskolā.» Tāpat skolēniem par labu nāk arī tas, ka spēle ir sadarbība, emocijas, azarts, līdz ar to tas ir dzīvāks mācību process nekā tad, ja tēma par lasītprasmes apguves vēsturi būtu vienkārši teksts un jautājumi.
Radošs piegājiens M. Kīnei nav svešs arī citās jomās. Viņa pasniedz arī mūziku un pati raksta skolēniem dziesmas, kas jau apkopotas un izdotas četros krājumos. Jautāta, cik gatavi un atvērti pedagogi kopumā ir jaunu mācību materiālu un paņēmienu radīšanai, skolotāja teic: «Ļoti gatavi, tā ir ikdiena, pilnīga norma.» Tajā pašā laikā viņa atzīst, ka jāmāk sabalansēt radošās, atraktīvās metodes ar to, ka mācību programma tomēr ir plaša un tā ir jāpaspēj apgūt. «Ja programmā ir liels apjoms, skolotājam būs mazāk iespēju «izklaidēt publiku». Bet ir jājūt klase un jāmeklē veidi, kas aptver gan vienu, gan otru - gan izklaidi, gan programmas vielas apguvi.»