Lai cik liels bijis atriebības prieks promaskaviski orientētajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam, ieraugot uz apsūdzēto sola savu galveno konkurenti beidzamajās valsts galvas vēlēšanās un opozicionāri numur viens Jūliju Timošenko, tagad prezidenta komandas sajūsma, visticamāk, būs krietni vien noplakusi. Par opozīcijas līderes arestēšanu nopietnas bažas pauduši ASV un citu rietumvalstu pārstāvji, jo, pat ar neapbruņotu aci vērojot, nav iespējams nepamanīt šīs lietas politisko raksturu. Un tas Kijevai nesola neko labu - pirmām kārtām jau prezidentam Janukovičam, ar kuru tagad neviens nopietns demokrātisko valstu līderis nevēlēsies tikties. Nākas šaubīties, vai tas varētu būt Ukrainas prezidenta un galvenokārt uz eksportu orientēto lielo biznesmeņu interesēs. Diezin vai lielās saimnieciskās krīzes apstākļos, kādi valda Ukrainā, būtu tālredzīgi pakļaut riskam ekonomiskās sadarbības līgumus, ko plānots noslēgt ar Rietumiem.
Beidzamajos gados savu bijušo ietekmi krietni vien zaudējusī Timošenko, kura tomēr tikai nedaudz zaudēja prezidenta vēlēšanās 2009. gadā, īsā laikā, visticamāk, būs atjaunojusi savas pozīcijas. Šis arests harismātisko politiķi ir padarījis par politiski represēto personu, apveltīdams Timošenko ar mocekles auru. Tas ir vairojis popularitāti un nostiprinājis viņu kā galveno opozīcijas līderi. Diezin vai to gribējusi panākt Janukoviča komanda, turklāt tieši pirms parlamenta vēlēšanām nākamajā gadā. Var jau būt, ka ir paredzēts Timošenko pietiekami ilgi paturēt cietumā, vismaz ukraiņu tiesa pavēstījusi, ka par šādu «noziegumu» - savu pilnvaru pārkāpšanu - bijusī premjere varot saņemt 10 gadu cietumā. Bet, ja lietu tomēr neizdosies satamborēt un Timošenko tiks atbrīvota, tā būs Janukoviča vadītās Reģionu partijas sakāve vēlēšanās.
Paradoksālā kārtā gadījies, ka savu neizpratni par bijušās premjeres arestu paudusi Maskava. Būtībā Timošenko tiek apsūdzēta par starpvalstu līguma (gāzes piegāžu) noslēgšanu. Ironiski, taču tad nākas secināt, ka Timošenko saņēmusi kukuli no paša Krievijas premjerministra Vladimira Putina. Jāšaubās, vai Ukrainas prokuratūra pierādīs Timošenko vainu, lai gan apsūdzībā norādīts, ka vienošanās par gāzes piegādi nodarījusi valstij 1,5 miljardu grivnu (92,40 miljoni latu) zaudējumus.
Pret Timošenko politisko lietu jāizturas nopietni, jo demokrātija Ukrainā ir nopietni apdraudēta. Tā nav vienkārša pie varas nākušo atriebība iepriekš valdījušajiem, bet gan mēģinājums nopietni salauzt politiskās opozīcijas spēku. Arī Latvijai te nenāktos klusēt un vajadzētu paust savu kritisko attieksmi pret represijām mums nozīmīgā un reģionāli tuvā lielā valstī.