1. Lielā daļā iedzīvotāju bažas izraisījis konflikts starp Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) vadību un darbiniekiem. Nepietiekamā budžeta finansējuma dēļ IeVP vadība 23. martā izdevusi rīkojumu, kas paredz, ka šogad ikvienam darbiniekam būs jādodas desmit dienu ilgā bezalgas atvaļinājumā. IeVP amatpersonu un darbinieku arodbiedrība uz šo rīkojumu reaģējusi ar draudiem no 1. maija pārtraukt cietuma funkciju izpildi. IeVP lēš, ka, lai pilnvērtīgi izpildītu savas funkcijas, tai būtu nepieciešams aptuveni pusmiljona latu papildu finansējums. Tikmēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu paustās bažas par nepietiekamā finansējuma ietekmi uz VID tiešo darbu, proti, nodokļu iekasēšanu, tikušas sadzirdētas arī Finanšu ministrijā. Finanšu ministrs Einars Repše apņēmies meklēt iespējas piešķirt VID papildu finansējumu. Nodokļu administrācijas vadība lēš, ka, lai izlīdzinātu VID nodokļu inspektoru atalgojumu, šogad nepieciešams papildu finansējums gandrīz divi miljoni latu. Šonedēļ publiskotie dati par valsts budžeta izpildi pirmajos trijos mēnešos gan liecina, ka iespējas piešķirt kādām nozarēm papildu finansējumu ir ļoti ierobežotas - laikā no janvāra līdz martam valsts budžetā izveidojies jau 181,4 miljonus latu liels deficīts.
2. Uzņēmējas Ievas Plaudes-Rēlingeres (LPP/LC) neapmierinātību ar naturalizācijas politiku Latvijā gan diez vai ir izraisījuši materiāli apsvērumi. Viņa paziņojusi, ka Latvijā nepieciešams veidot jaunu nāciju, kura runātu latviešu, krievu un angļu valodā, bet visi ierobežojumi pilsonības iegūšanai būtu jāatceļ. Eksperti norāda, ka uzņēmējas un vienas no kustības Par labu Latviju iniciatorēm paziņojums liecina, ka viņa tā īsti neizprot reālo situāciju Latvijā. Viņuprāt, pirmām kārtām atviegloti naturalizācijas noteikumi būtu jāattiecina uz bērniem un veciem ļaudīm.
3. No 1. aprīļa Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem vairs nav iespēju analogajā apraidē skatīties Latvijas Televīziju un LNT. Pāreja uz digitālo apraidi izraisījusi dekoderu pirkšanas bumu - saskaņā ar Lattelecom datiem neilgā laikā naudu dekoderu iegādei spējuši atlicināt aptuveni 120 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Jau pēc pāris mēnešiem - no 1. jūlija - analogo apraidi plānots atslēgt visā Latvijas teritorijā.
Neapmierinātību ar Lattelecom darbību digitālās televīzijas ieviešanā paudusi Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (PS). Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) pēc I. Vaideres vēstules saņemšanas Lattelecom pieprasījis paskaidrot, kādēļ Latvijas iedzīvotājiem piedāvātajā interaktīvās televīzijas pamatpakā dominē Krievijas kanāli, bet Eiropas ziņu kanāli iedzīvotājiem tiek piedāvāti tikai par maksu.