Saistībā ar Trasta komercbankas licences anulēšanu publiskajā telpā atkal sacelta ažiotāža ap prāvajiem nerezidentu līdzekļiem, kas tiek glabāti bankās Latvijā. Jo daudzu cilvēku uztverē jau a priori tiek likta vienlīdzības zīme starp vārdiem «nerezidentu noguldījumi» un «nelegālas izcelsmes nauda», «Kremļa ietekmes instruments» u. tml. Tēma pietiekami interesanta, lai vismaz dažās tēzēs ieskicētu, ka viss nemaz nav tik viennozīmīgi melns, kā pirmajā brīdī šķiet.
Vispirms par drošību. Nav vairs deviņdesmitie, kad firmas kontu varēja atvērt, pat pamatojoties uz faksa izdruku, un kredītiestādi sagraut bija iespējams, baumu iebiedētiem tās klientiem vienlaikus iztukšojot savus kontus. Gan bankas pašas ieviesušas dažādus risku mazināšanas pasākumus, gan valsts ir radikāli pilnveidojusi uzraudzības sistēmu, ir pieņemti daudzi attiecīgo jomu reglamentējoši normatīvi, tāpat mūsu kredītiestādes uzrauga starptautiskās institūcijas. Beidzies arī «ātrās naudas» pelnīšanas laiks - absolūtā pārsvarā gadījumu banku akcionāri ieinteresēti peļņas gūšanā ilgtermiņā, tāpēc paši ir starp visvairāk motivētajiem izvairīties no jebkāda veida saistības ar negodīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas shēmām.
Tagad paraudzīsimies uz šo tēmu no valstu interešu viedokļa. Ik pa brīdim tiek ziņots par kapitāla milzu apmēros aizplūšanu no Krievijas, un ir jābūt ļoti naivam, lai iedomātos, ka tas šai valstij varētu būt izdevīgi. Īpaši situācijā, kad pašiem jāattīsta ražošanas jaudas sankciju un rubļa zemās vērtības iespaidā ierobežotā importa aizvietošanai. Ne velti Krievija ir pieņēmusi virkni liegumu vietējā kapitāla aizplūšanai. Līdz ar to tie, kas savu naudu glabā ārzemēs, drīzāk ir uzskatāmi par kaimiņvalsts varai netīkamiem, nevis tīkamiem. Līdz ar to - ja kādam nerezidentu naudas glabāšanā gribas saskatīt politiku, Krievijas bagātnieku naudas glabāšana Latvijas un citu ES valstu bankās ir vērtējama kā ekonomisko sankciju seku izpausme.
Kāds mums labums no nerezidentu naudas vietējās bankās? Ja esam droši, ka tās izcelsme ir rūpīgi pārbaudīta (un tomēr gribētos uzticēties daudzajiem kontrolētājiem), šī nauda ir īpaši lēts kredīts mūsu ekonomikai - to izmanto attīstības projektos, valstij tiek nodokļi, cilvēkiem - darbs. Ieguvumus var uzskaitīt arī detalizētāk, bet, šķiet, ar šiem dažiem vārdiem ir gana.
Un vēl. Ja tā ir legāli iegūta nauda, skaidrs, ka tās īpašniekiem ne jau «no gaisa nokritusi», bet tas nozīmē, ka viņi rūpīgi izvērtē, kur to visdrošāk uzglabāt. Tas, ka izvēlas Latviju, - labs apliecinājums mūsu banku sistēmas stabilitātei, valsts uzticamībai.