Nesen Dienā (tagad raksts www.diena.lv/lat/dzive) publicējām kolēģes Ritas Rudušas rakstu Brīvas un nelaimīgas, kas, atsaucoties uz divu Pensilvānijas universitātes pētnieku pētījumiem, liecināja, ka šodienas rietumu sievietes ir nelaimīgākas kā 70.gadu sievietes, lai gan dzīvojam labāk par savām priekštecēm.
Vai līdzīgi jūtas arī sievietes Latvijā? - jautājām mūsu ekspertiem. «Latvijas sievietes saka - es neesmu vēl neko sasniegusi, jo man nav bērnu,» atsaucoties uz pētījumu par dzīves kvalitāti Latvijā, saka antropoloģe Aivita Putniņa. Pētījums rāda, ka sieviete ar labiem panākumiem karjerā nejūtas nekā vērta, ja viņai nav ģimenes. A.Putniņa uzskata, ka stereotipi, kā arī nesakārtotā sociālā atbalsta sistēma Latvijā apdraud gan to sieviešu laimes sajūtu, kurām ir lieliska karjera, gan to, kurām veiksmīga ģimenes dzīve. Lielās laimētājas skaitās tās, kurām izdodas iet zelta vidusceļu.
Karjeristes. Mājsaimnieces
«Nelaimīgās sievietes Latvijā var iedalīt divās grupās: tās, kuras ir apmierinātas privātajā dzīvē, bet nav realizējušas karjeru. Un tās, kurām ir laba karjera, bet nav mīļotā cilvēka un bērnu,» saka 29 gadus vecā Elīna. Viņa vada mārketingu lielā uzņēmumā, kas sniedz finanšu pakalpojumus. Pievilcīga, eleganti ģērbusies izglītota sieviete ar panākumiem pilnu CV, toties vientuļa privātajā dzīvē. Elīnas ienākumi ļautu iegādāties labu mājokli uz kredīta, bet viņa joprojām īrē. «Gaidu, kad būs, ar ko kopā būvēt māju,» sieviete saka. Līdz šim viņai nav veicies ar nopietnām attiecībām.
«Skatos Draugos klases biedreņu albumiņus - nu jau gandrīz visām ir bērni. Domāju, kuras zaudējušas vairāk: mēs, karjeristes, vai viņas, kurām ir ģimene, bet nav laba darba.» Elīna domā, ka Latvijā tikai mazs procents ir laimīgo sieviešu - to, kurām izdevies kaut ko dzīvē sasniegt, gan arī izveidot laimīgu ģimeni. «Tas būtu mans ideāls,» viņa ir atklāta.
Eiropas pētījums par ģimeņu dzīves kvalitāti rāda, ka vislaimīgākās jūtas tās sievietes, kuras veiksmīgi spējušas sabalansēt mājas un darba dzīvi. «Šajā pētījumā Skandināvijas sievietes izrādījās vislaimīgākās,» norāda A.Putniņa. No pētījuma izriet, ka sieviešu laimes sajūtu spriedze darbā ietekmē daudz mazāk nekā spriedze mājās. Viņas spēj norīt krupi, ja kaut kas neizdodas profesionāli, bet iekrīt pārdzīvojumos un paššaustīšanā, ja nespēj tikt galā ar mājas soli.
No stereotipiem cieš visas
«Jo cilvēkam vieglāk dzīvot, jo viņš jūtas laimīgāks,» saka A.Putniņa. Pensilvānijā veiktais pētījums liecina, ka agrāk sievietes veiksmīgumā salīdzinājušās cita ar citu, bet tagad cenšas tikt līdzi vīriešiem. Un zaudē. Viņas joprojām netiek līdzi viņiem vadošu amatu un atalgojuma ziņā. «Es nedomāju, ka Latvijā sievietes mēģina sevi salīdzināt ar vīriešiem. Drīzāk viņas cenšas sasniegt to pašu statusa latiņu, ko vīrieši, jo bērni, mājsaimnieces loma mūsu valstī nav vērtība. Par vērtību tiek uzskatīti panākumi karjerā, labi ienākumi,» spriež A.Putniņa.
Sievietēm visu laiku jācīnās - gan ar saviem priekšstatiem, ko nozīmē būt veiksmīgai, gan ar radiniekiem un paziņām, kuri visu laiku viņai vaicā, kad būs pēcnācēji, gan arī darba tirgū, lai pierādītu, ka ir līdzvērtīga vīrietim. «Spriedze. Tā automātiski pazemina dzīves kvalitāti un arī laimes sajūtu.» Pētījums rāda, ka vīrieši darbā izjūt mazāku spriedzi nekā sievietes. Viņi mazāk uztraucas par to, kā savienot darbu ar mājas dzīvi.
«Sievietes tik un tā pamanās būt laimīgākas,» rezumē A.Putniņa. Tāpēc, ka lepojas ar ģimeni un karjeru, kamēr vīrieši bieži vien - tikai ar karjeru.