Kad mitrais gaiss ceļas augšup, lielā augstumā izveidojas krusas graudi, kas, krītot zemē, sāk kust, gaisa strāvas sadala tos pozitīvi un negatīvi lādētos pilienos. Izveidojas spēcīgs elektriskais lauks. Zibens ir elektriskā lauka pēkšņa izlādēšanās, veidojot milzīgu elektrisko dzirksteli.
Zibenim ir nelāga tieksme kaut kur trāpīt, visbiežāk augstos kokos, māju jumtos, lopiem, kas ganās klajā laukā, arī cilvēkiem. Zibeni pievelk āderu krustpunkti, un, kā zināms, tajos visbiežāk aug brangi ozoli. Taču, zinot, kā rīkoties, no zibens spēriena iespējams pasargāties. Mežā zibens nekad nesper zemē, bet gan kokā, un, jo augstāks koks, jo lielāka iespējamība, ka trāpīs tieši tajā. Cilvēki psiholoģiski meklē drošību lielā un varenā aizsegā, bet negaisa laikā tas nedarbojas - jo tu esi mazāks un nemanāmāks, jo lielākas iespējas palikt neskartam. Tāpēc cilvēkiem jāslēpjas zem zemiem lapotiem kokiem un nevis braši jāizslienas, bet gan tupus jāsavelkas kamoliņā. Nav ieteicams cieši piespiesties pie koka stumbra vai apķert to ar rokām. Visbiežāk zibens sper ozolos, papelēs un gobās, retāk eglēs un priedēs, vēl retāk - bērzos un kļavās. Ja negaiss pārsteidz atklātā laukā, vislabāk to pārlaist guļus uz zemes, un kājās var celties tikai kādas 20 minūtes pēc pēdējā zibens spēriena. Smilšaina un akmeņaina augsne ir drošāka nekā mālaina. Negaisā nedrīkst skriet, vicināt rokas, slēpties siena gubā, metāla priekšmeti jānoliek vismaz 15-30 metru attālumā no sevis. Zem sevis jāpaliek kāds priekšmets, kas var būt par izolācijas materiālu, - sausi zari, apavi, soma, akmeņi. Galvenais, lai nebūtu tiešas saskares ar mitru zemi, jo zibens lādiņš no uzlādētas zemes caur kājām nonāk cilvēka ķermenī. Pētnieks Jānis Valdmanis portālā tvnet.lv stāsta, kas var apdraudēt cilvēku negaisā: «Visi metāliskie priekšmeti - lietussargs ar metālisku uzgali, arī cilvēks, ja viņš ir kustībā, kontaktējas ar zemi. Bieži ir zināmi gadījumi, ka mati saceļas stāvus un var pievilkt zibeni. Jebkura strauja kustība var pievilkt zibeni, bet tas galvenokārt notiek, ja atrodas klajā vietā, kur nav koku, kas aizsargā. Vislabākais zibens laikā ir nekustēties, ātri neskriet, nenēsāt asus priekšmetus, sevišķi necelt tos gaisā. Tas ir galvenais.»
Negaisu droši var pārlaist arī mašīnā, tikai kārtīgi jāaiztaisa logi, un nedrīkst pieskarties nevienam metāla priekšmetam, jānoņem mašīnas antena. Arī mobilo telefonu nedrīkst turēt rokā.
Tomēr zibens nenodara tikai ļaunumu. Zibens, piemēram, ir dabisks slāpekļa mēslu ražošanas mehānisms. Katrā tā uzliesmojumā izdalās divas trīs tonnas slāpekļa oksīda. Gada laikā uz zemes virsmas kopā ar lietu nokļūst simtiem miljonu tonnu saistītā slāpekļa. Tādējādi tiek stimulēta augu attīstība.
(Materiāls tapis sadarbībā ar žurnāliem Ilustrētā Zinātne un Ilustrētā Junioriem)