Lai cik uzsvērti pirms piektdien gaidāmā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kongresa vietējie līderi runātu par nepieciešamību būt vienotiem, kongresa priekšvakarā parādās riski, kas var radīt pretrunas pašvaldību attiecībās.
Tie nebūtu jāsaista tikai ar to, ka Novadu apvienības vadībā būs ne vairs lielā attīstības centra, bet gan mazo novadu pārstāvis. Modelī «deviņi plus 21» ir deviņas lielās pilsētas, ap bijušajām rajonu centru pilsētām izveidotie novadi, kā arī Līvānu, Siguldas un Smiltenes novads. Pēdējā gadā kā atsevišķs valdības partneris parādās Lielo pilsētu asociācija. Vairāku novadu pārstāvji atzina, ka lielās pilsētas ir aktīvākas un konstruktīvākas savu interešu aizstāves valdībā, radot konkurenci Latvijas Pašvaldību savienībai. Arī Finanšu ministrijā Dienai neoficiāli apstiprināja, ka tas pat nedaudz apgrūtinot darbu, jo pašvaldības ir nevis kā viens, bet divi sarunu partneri. Lielo pilsētu asociācija arī izcīnīja tikšanos par budžetu ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) 7. augustā, bet LPS neizdevās to panākt līdz kongresam 9. augustā.
Novadu apvienības priekšsēža vēlēšanās piektdien G. Kaminskis bija vienīgais pretendents. E. Bartkeviču neviens neizvirzīja. «Ja mani izvirzītu, es kandidētu. Taču ar šīm vēlēšanām nedrīkstēja vēl vairāk sašķelt pašvaldības,» Dienai atzina E. Bartkevičs, kurš ieņem vadošu amatu arī Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomē. Daži viņa atbalstītāji atzina, ka «zināma minstināšanās notika, bet mēs redzējām, ka Gintam ir vairākums, jo viņu atbalstīja Zemnieku savienības pašvaldību vadītāji». ZZS vietējās vēlēšanās ieguva lielāko ietekmi. Vairāki lielo novadu pārstāvji negribot teikt neko, ko varētu uztvert kā šķelšanos, taču viņi apzinās, ka varētu tikt apdalīti interešu pārstāvniecības ziņā. Tādā gadījumā kaut kas būšot jādara.
Iespējams, te var runāt par zināmu vēstures atkārtošanos. Lielo pilsētu asociācija (LPA) savulaik izveidojās, jo lielo pilsētu vadītāji Latvijas Pašvaldību savienībā bija mazākumā, tajā dominēja pagastu vadītāji. Tagad LPA izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis atzīst, ka ar lielajiem novadiem lielās pilsētas redz daudz kopīga un labprāt tuvinātos. Uz vaicāto, kā lielās pilsētas panāca tikšanos ar premjeru, M. Kučinskis atbildēja: «Ir jāciena partneris, pie kura tu ej kaut ko prasīt, nevis kā āžiem jānostājas pozīcijā pret.» Lielās pilsētas budžeta sagatavošanas laikā ir aktīvi savas intereses aizstāvējušas ministrijās. No valdības pārstāvju teiktā varēja secināt, ka tas tika gaidīts arī no Pašvaldību savienības. Budžeta gatavošanā liela loma ir tieši darbam ministrijās.
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, kuru vēlreiz varētu ievēlēt par LPS līderi, kongresa priekšvakarā ir kareivīgi noskaņots, un 2014. gada valsts budžeta veidošanai būs veltīts viens no kongresa vēstījumiem. Viņš vairs nevēloties pieļaut to, kas notika pērn, kad pašvaldības tika sašķeltas, daļai pašvaldību piešķirot papildu dotācijas tā vietā, lai visiem kompensētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu. Kā lielās pilsētas, tā novadi vēlas saņemt garantijas, ka pašvaldību budžets augs proporcionāli valsts budžeta pieaugumam. Tagad ir bažas, ka, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) vēl par 1%, pašvaldību ienākumi samazināsies vēl vairāk, tajā pašā laikā to pienākumi pieaugs. Tiesa, valdībā vēl nav notikusi diskusija par IIN iespējamo tālāku pakāpenisko samazināšanu, par ko partijas vienojās pirms gada.