To var saprast, jo slēgto skolu bērni ar laiku pārietu uz lielajām vidusskolām, viņiem sekotu arī finansējums. Ar izpratni pret šo nosacījumu izturas arī dažās mazajās pašvaldībās, kurās politisku iemeslu dēļ pēc brīva prāta reorganizāciju nevar īstenot, jo iedzīvotāji to var atcerēties nākamajās vēlēšanās un no pagastiem ievēlētie deputāti pretojas savas teritorijas skolas slēgšanai. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadība skolu tīkla sakārtošanu min kā priekšnoteikumu arī iecerētajai pedagogu darba samaksas reformai. Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) piedāvāto vidusskolu tīkla sakārtošanu uzskata par labu kompromisu. Piemēram, Igaunijā veiktā izglītības reforma paredzot ģimnāzijas nodot valsts, nevis pašvaldību pārziņā. J. Vucāns nedomā, ka varētu ļaut pašvaldībām iesaistīties ar līdzfinansējumu, lai uz laiku skolu saglabātu, jo ar gadiem slogs kļūtu smagāks un tik un tā kaut kas būtu jādara.
Dominē protesti
Pašlaik gan dominē to pašvaldību viedokļi, kuras IZM piedāvājumā saskata apzinātus centienus iznīcināt lauku teritorijas, jo līdz ar skolas slēgšanu aizbraukšot cilvēki un zudīšot cerības piesaistīt uzņēmējus. Šos argumentus nesen Vienotības domes sēdē minēja arī Jaunjelgavas novada priekšsēdētājs Guntis Libeks. Viņa vadītā pašvaldība pagaidām vēl var izpildīt prasīto. «Taču nākotnē tas būs milzīgs trieciens reģioniem, jo notiek apzināta cilvēku dzīšana laukā no mazpilsētām. Vai tiešām visiem tagad vajag kā pingvīniem saspiesties ap Rīgu?» vaicā G. Libeks. Viņš ieminējās, ka varētu izstāties no Vienotības, ja tā neizrādīs sapratni.
Mazsalacas novada priekšsēdis Harijs Rokpelnis tikai nesen iestājies Zaļo un Zemnieku savienībā, bet cer cīnīties bez partijas atbalsta. Mazsalacas vidusskola jau ir riska grupā. H. Rokpeļņa minētie argumenti ir līdzīgi - uzņēmējiem esot vajadzīga stabila vide, un tāda tā būs tikai tad, ja novadā būs vidusskola. Mazsalacai tuvākā vidusskola ir 22 kilometrus attālajā Rūjienā, no kuras līdz Naukšēnu vidusskolai ir tikai astoņi kilometri. Abu pārējo novadu kolēģiem vēl nav pamata uztraukties par savu mācību iestāžu likteni, taču nelielā teritorijā trīs vidusskolas nākotnē varētu izrādīties par daudz. Visām trijām pašvaldībām jau ir kopīga sporta skola, bet pagaidām tās nav gatavas runāt par vidusskolu apvienošanu. H. Rokpelnis uzsvēra - tie bērni, kuri turpina mācības citur, nebrauc uz Rūjienu, bet gan uz Valmieru. Tai vistuvāk ir Strenču vidusskola, kuras pastāvēšanai arī var nepietikt skolēnu.
Uz vaicāto, ko H. Rokpelnis plāno darīt, viņš atbildēja: «Mēģināsim noturēt skolu.» Sarunās ar pašvaldību vadītājiem Diena dzirdēja par dažādām metodēm, kas tiek izmantotas skolēnu skaita palielināšanai. Tās var būt kādas priekšrocības vai dalītā izglītība, dodot iespēju iegūt arī profesionālās iemaņas, kā tas ir Mazsalacā. Taču bija arī citi piemēri, kā no laukiem skolēnu autobusi braucot uz pilsētu pēc bērniem, solot vieglākas iespējas iegūt izglītību tiem, kuri nav tik centīgi.
Sen jau reorganizēja
Auces un Salacgrīvas novads Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) jaunajā novadu kartē ir iezīmēti kā potenciālie attīstības centri. Katrā ir divas vidusskolas. Aucē nav jāuztraucas ne par Auces, ne Bēnes vidusskolu, turpretim Salacgrīvas novads ir drošs tikai par Salacgrīvas vidusskolu. Liepupē nākamajā gadā vēl varot nodrošināt prasīto skolēnu skaitu, bet aiznākamajā - vairs ne. Taču pēc tam bērnu skaits atkal varētu pieaugt. Abas pašvaldības jau pirms vairākiem gadiem veica mācību iestāžu reorganizāciju, kas stabilizēja arī vidusskolu situāciju. Līdzīgi Rūjienas domes deputāti nolēma, ka pamatskolas pastāvēšanai nepieciešams, lai klasē būtu vismaz astoņi bērni, par skolu reorganizāciju vienojoties kopā ar vecākiem un skolotājiem, sacīja Rūjienas mērs Guntis Gladkins (Vidzemes partija).
Salacgrīvas novada Svētciema pamatskola atradās tikai sešus kilometrus no centra, uz kurieni ir laba satiksme, tāpēc tās pastāvēšana ar nelielu bērnu skaitu nebija lietderīga. Salacgrīvas novada priekšsēdis Dagnis Straubergs (RA) uzskata: «Tas ir diezgan melīgs stāsts, ka mazās skolas tiks saglabātas tuvāk dzīvesvietai.» Ja vecākais brālis vai māsa mācās vidusskolā, viņiem vecāki dod līdzi arī jaunākos bērnus. Līdzīgi citā pašvaldībā stāstīja, ka pagastu cilvēki braucot strādāt uz pilsētu un ved līdzi arī atvases uz lielo skolu.
Kad Dundagas novada priekšsēdētājs Gunārs Laicāns (Vienotība) savulaik ieradies Dundagā, skola bija viņa pirmā darbavieta, un toreiz tajā mācījās 800 bērnu, tagad ir nedaudz vairāk nekā trīssimt. Taču Dundagas vidusskolai slēgšana nedraudot - novadā dzimstot bērni, un šejieniešiem esot ērtāk mācīties Dundagā, nevis braukt uz 35 kilometrus attālajiem Talsiem vai Ventspili, līdz kurai ir 65 kilometri. Šī novada Kolkas skolēni savukārt dodoties uz Rojas vidusskolu. Lai izvadātu bērnus uz skolu, pašvaldībai ir līgums ar firmu, kuras autobusi deviņos maršrutos jau tagad dienā kopā nobraucot ap 500 kilometru, piebilda G. Laicāns.
Mobilitāte ir atslēgas jautājums, arī pēc Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Māra Kučinska (ZZS) domām. Viņš uzskata, ka pie sarunu galda kopā ar IZM un VARAM pārstāvjiem ir jāsēž arī Satiksmes ministrijas cilvēkiem. Tāpēc šo procesu, viņaprāt, jāturpina vadīt premjerei Laimdotai Straujumai (Vienotība), jo IZM viena to nepavilkšot. M. Kučinskis cer uz to reformas modeli, kurš paredz izveidot 29 sadarbības teritorijas, jo to ietvaros varētu kļūt skaidras cilvēku plūsmas un būtu redzams, uz kurieni viņi dodas mācīties un strādāt. Politiķis nepiekrīt, ka līdz ar skolas slēgšanu mazinātos arī uzņēmēju interese - diez vai viņus piesaistītu skolas ar nepilnām klasēm.
IZM piedāvājums ir atšķirīgs dažādām pašvaldību grupām. Daļā lielo novadu šie skaitļi ir citi - ne mazāk kā 18 skolēnu 10. klasē vai vismaz 48 vidusskolā kopā. Deviņās lielajās pilsētās 10. klases atvēršanai būs nepieciešami 22 audzēkņi vai vidusskolā kopā 58 izglītojamie.