Eksāmena darbs tiek uzskatīts par ideāli sastādītu, ja tā vidējais vērtējums valstī ir 50%, stāsta VISC pārstāve Kristīne Ilgaža. No «lielajiem» eksāmeniem, kurus kārtoja visvairāk skolēnu, šādam rezultātam tuvu šogad ir vidusskolu beidzēju sasniegumi centralizētajā eksāmenā latviešu valodā un literatūrā, kur vidējais rezultāts valstī ir 50,8%, kā arī angļu valodas eksāmenā - 51%. Augstāki rezultāti ir valsts valodas eksāmenā mazākumtautību skolu beidzējiem - 56,3%.
K. Ilgaža stāsta, ka matemātikas eksāmena rezultāti bijuši labi laikā, kad tas nebija obligāts visiem vidusskolu beidzējiem, taču pērn, kad pirmo gadu tas bija jākārto arī skolēniem, kuri brīvprātīgi to nebūtu izvēlējušies, vidējais rezultāts ir pazeminājies. Neesot pamata runāt par to, ka tieši šogad skolēnu sasniegumi matemātikas eksāmenā būtu būtiski sliktāki - K. Ilgaža norāda, ka pērnā gada vidējais rezultāts atšķiras par 2%, kas nav statistiski nozīmīga atšķirība. K. Ilgaža norāda, ka skaidrojumi varētu būt dažādi. Iespējams, rādītāju būtiski pazeminot arodskolu un vakarskolu beidzēju rezultāti, jo F līmeni, kas ir zemākais iespējamais, ieguvuši 44% arodskolu beidzēju. Iespējams, arī rādītājs ir tāds, jo ir tikai otrais gads, kopš eksāmens ir obligāts, un skolas varētu tam vēl nebūt gatavas. Tomēr K. Ilgaža iesaka neminēt, jo pārbaudes darbu analīzi VISC pabeigšot septembrī, kad arī varēšot rast skaidrojumu.
Jau vēstīts, ka kritiku šogad izpelnījās matemātikas eksāmens 9. klasēm, kurā dažas skolas uzrādījušas ļoti sliktus rezultātus. Tomēr VISC norādīja, ka eksāmens bijis standartam atbilstošs un neesot bijis pārāk sarežģīts.