Dramatiska, skarba, «taisnīga», nedaudz bērnišķīga fantāzija, kurā Holivudas asie sižeti, sazvērestības teoriju iekrāsots pasaules skats un kaut kur dzirdēta un slikti izprasta informācija par Īrijas «sabiedrisko izlīgumu» sajaucas vienā putrā, kuru tad ielej mūsu valsts greizajā politekonomiskajā traukā.
Par to pat nebūtu vērts diskutēt, ja vien par šādu «izlīgumu ar oligarhiem» pēdējā laikā nenāktos dzirdēt no dažādiem redzamiem cilvēkiem. Sestdien Latvijas forumā žurnālists Jānis Domburs aicināja prezidentu Zatleru sasaukt Nacionālās drošības padomes sēdi, lai panāktu šādu vienošanos.
Kā kino tas būtu baigi iespaidīgi. Bet reālajā dzīvē rodas daži jautājumi. Kaut vai elementārais - kur paliek princips «viens likums, viena taisnība visiem»? Bet, pat ja mēs kaut kā akceptējam, ka lielās lietas vārdā daži zagļi būs vienlīdzīgāki par citiem, rodas arī virkne ļoti konkrētu jautājumu. Piemēram - tieši cik cilvēku sēdēs galda «oligarhu» galā? Trīs, četri, desmit? Vai kāds viņus atlasīs, vai varēs atnākt katrs, kas sevi uzskatīs par oligarhu? Tad jau atskries viss Centrālcietums. Bet ja tomēr trīs vai pieci, kāpēc lai viņi piekristu šādam darījumam? Ja viņu sapnis būtu sūkt kokteiļus, gozējoties mazas tropiskas salas smiltīs, viņi jau sen tur būtu. Šiem cilvēkiem neinteresē tikai nauda, bet naudas un varas sakausējums, kas viņiem ir pieejams tikai Latvijā.Bet, no otras puses, kurš tiesībsargātājs var piedāvāt tādu grēku atlaišanu, pats nepakļaujot sevi tiesāšanai par šādas pretlikumīgas vienošanās organizēšanu?
Slavenais sociologs Makss Vēbers rakstīja, ka īsta politika ir kā spēcīga, lēna urbšana cietos dēļos. Holivudas sižeti mums nepalīdzēs atrisināt savas problēmas.