Tāpat arī Rīgas koncertu Al Di Meola sāk ar biklu uzrunu mūziķi patiesi sajūsminājušās Operas publikai, beigās it kā aizmirstot, ar ko nolēmis koncertu sākt. Ak jā, tas būšot gabals no viņa jaunākā albuma Pursuit of Radical Rhapsody. Meola pievienojas pārējiem mūziķiem, paņem ģitāru, un tā viņa rokās burtiski atdzīvojas. Rodas iespaids, ka mūziķa pirksti sāk strādāt paši, līdzko tie pieskaras stīgām, jo nav ne miņas no citkārt ģitāristiem raksturīgajām emocijas apliecinošajām grimasēm, plūstošajiem sviedriem un konvulsīvajām ķermeņa kustībām, it kā ģitāras spēlēšanai būtu vajadzīga pamatīga fiziskā piepūle.
Divu ģitāru (otro spēlē Kevins Sediki) un akordeona (Fausto Bekalosi) trio saspēle šķiet pati pilnība, kurā nekā netrūkst, jo ritma sitieni tiek uzburti katra klausītāja galvā, kad negaidīti, kā aplejot klausītāju ar atsvaidzinošu ūdens šalti, pievienojas bundzinieks (Pīters Kaszass), un koncerts ieiet jaunā fāzē. Intervijā Meola ir teicis, ka savā mūzikā viņš katram instrumentam raksta notis un nekāda improvizācija nenotiek - viss ir precīzi, bet tik un tā ir iespaids, ka viņi rotaļājas un to pašu labprāt darītu arī bez publikas klātbūtnes, bet, ja ir, kas vēro un klausās, tad vēl jo lielāks prieks, ko mūziķi arī nemēģina slēpt.
Akordeons koncertā tiek izmantots šim instrumentam neraksturīgi sarežģītu partiju spēlēšanai, nereti to darot unisonā ar pašu Meolu, bet šī instrumenta virtuozs Bekalosi ir visatraktīvākais koncerta dalībnieks, kurš instrumentālo mūziku brīžiem papildina ar savu balsi vai paša spēlētās partijas dublē ar svilpošanu, un šī skaņu kombinācija atkal ir kas pārsteidzošs un neatvairāms.
Kāda skaņdarba noslēgumā Al Di Meola ietur pauzi - ne vien ar šo triku jau pazīstamajiem mūziķiem, bet arī zālei liekot saprast, ka kaut kam vēl jābūt, un tad, pats priecīgs par savu joku, veic pēdējo uzsitienu pa stīgām, ko pavada aplausi. Meola šķiet kā saaudzis ar instrumentu - ģitāra viņam ir kā neatņemama ķermeņa sastāvdaļa, pie kuras sen ir pierasts, tāpēc neviens sejas vaibsts neliecina, ka viņam pašam tas liktos kaut kas īpašs. Tikai un vienīgi absolūta harmonija! Nekas vairāk. Meolas koncerts ir muzikāls šovs šī jēdziena burtiskajā nozīmē, kur izcili mūziķi paši atkāpjas no troņa un tajā nosēdina savu dzīvajā spēlēto mūziku, tāpat kā mācītājs dievkalpojumā pavisam nopietni apgalvos, ka ne jau viņš visā šajā pasākumā ir galvenais. Pēc diviem piedevās izpildītiem gabaliem Meola solīja atbraukt vēl un foajē neliedza klausītājiem autogrāfus.