Zemes īpašniece Marta (vārds mainīts), kuras īpašumā ir arī trīs hektāri zemes, kuros nenotiek lauksaimnieciskā darbība, saka, ka par pļavu pļaušanu saņem Ls 20-30 par hektāru, jo tā ir lauksaimniecībā neizmantojamā zeme. Šī naudas summa esot pietiekama, lai nomaksātu zemes nodokli, un vismaz vizuāli teritorija tikai iegūst. «Subsīdiju pļaušana» nav peļņas līdzeklis, saka zemes īpašniece - par peļņu var runāt tikai tad, ja īpašumā ir arī zeme, kurā saimnieciskā darbība notiek. Tomēr, kā vēl gada sākumā rakstīja Diena, Latvijas lauksaimnieki izjūt zemes deficītu un grib celt nekustamā īpašuma nodokli, lai neapstrādāto teritoriju īpašnieki laistu zemi tirgū.
Neļaus «pļaut subsīdijas»
Turpmāk plānots tiešos maksājumus nepiešķirt «dīvāna zemniekiem»
- saimniecībām, uz kuru zemes nenotiek noteiktas saimnieciskās
«minimālās aktivitātes». Tas gan attiecas tikai uz saimniecībām,
kas tiešmaksājumos saņemtu vairāk nekā 5000 eiro gadā. Latvijas
gadījumā zināms ieguvums no šīs regulas varētu būt, taču joprojām
priekšlikums tiek izstrādāts, ir piedāvājums sadalīt tiešmaksājumus
vairākos līmeņos - ja vienīgā darbība, ko veic lauksaimnieks, ir
zāles pļaušana, piešķirt viņam tikai 50 eiro par hektāru, ja notiek
aktīva saimnieciskā darbība - pilnu summu, stāsta Zemkopības
ministrijas pārstāvis Aivars Lapiņš.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.