Jaunas kvotas atjaunojamās enerģijas ražošanai izsniegtas vairs netiek - jau tagad izsniegtais apjoms esot milzīgs, atzīst ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP), tuvākajā laikā EM cer vienoties ar uzņēmējiem par jaunu atbalsta mehānismu.
Slēpjas ofšoros
Ministru kabineta (MK) noteikumi paredz, ka atjaunojamās elektroenerģijas īpatsvaram kopējā Latvijas iedzīvotāju patēriņā jābūt 54,57% vēl līdz 2020. gadam. Lauvas tiesu paredzēts piegādāt lielajām hidroelektrostacijām (HES), kuru jauda ir lielāka par 5 MW, pārējais apjoms tiek sadalīts starp mazajām HES, kā arī vēja, biogāzes, biomasas un saules elektrostacijām, uz kurām attiecas obligātais valsts iepirkums. Pērn no Latvijā patērētajiem 7,3 tūkstošiem gigavatstundu (GWh) elektrības 38,5% bija saražoti lielajās HES, 1,6% - biomasas un biogāzes ražotnēs, 1% ir vēja enerģija un 0,9% - mazie HES.
Kā var secināt pēc UR datiem, vairāki no lielākajiem atjaunojamās enerģijas ražotājiem pieder ārzonās reģistrētām firmām, kas var raisīt šaubas par patiesajiem labuma guvējiem un viņu iespējām ietekmēt kvotu piešķiršanas mehānismu. Tā, piemēram, uzņēmuma Gilovigi, kuram piešķirtā kvota ir 50 477,421 megavatstunda, īpašnieks ir Maltā reģistrēta kompānija Aeolus Investments LTD, uzņēmuma Vides Enerģija īpašnieks reģistrēts Lielbritānijas ārzonas kompānijā Visilex Experts Limited, savukārt uzņēmuma TCK, kuram piešķirta vislielākā kvota - 165 000 megavatstundu, dibinātājs ir a/s Aureus Kapitāls, kuras padomē ir pazīstamie Ventspils uzņēmēji Olafs Berķis, Igors Skoks un Genadijs Ševcovs. Ārzonās paslēpušies arī citu atjaunojamās enerģijas ražotāju īpašnieki - uzņēmums Saldus enerģija, kam piešķirtas kvotas biomasas elektrostacijas darbībai, pieder Kiprā reģistrētam uzņēmumam Renagium Alliance Limited, biogāzes ražotājs Rigens pastarpināti pieder uzņēmumam Daugavgrīvas enerģija, kuras dibinātājs Excenture Ltd. reģistrēts Kiprā. Īpašs gadījums ir kompānija W.E.S. - mazo vēja parku īpašnieks, kas reģistrējis vairākus uzņēmumus, desmit no tiem piešķirtas kvotas ar kopējo apjomu 8500 megavatstundu, arī tā dibinātāji paslēpušies Kipras siltajā miglā. D. Pavļuts Dienai norāda - protams, nav iespējams ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem aizliegt ražot atjaunojamo enerģiju, taču ir nepieciešams zināt patiesos labuma guvējus, tieši tāpēc tiks nosūtīts pieprasījums UR.
Ļaus īstenot
Lai gan kopš 2007. gada kopumā izdoti 445 lēmumi par kvotu piešķiršanu, vairāk nekā puse no tām vēl nav pārtapušas enerģijā. Pērn obligātā iepirkumā tika iegādātas 243 gigavatstundas elektroenerģijas, savukārt kopumā jau piešķirtās un spēkā esošās kvotas paredz gadā iepirkt 2068 GWh. Pēc EM aprēķiniem, pašreizējā atjaunojamās enerģijas obligātā iepirkuma ietekme uz elektrības tarifu ir 0,0029 lati par kilovatstundu, bet, iepērkot visas izdotās kvotas, tā varētu desmitkāršoties.
Sākot atjaunojamo energoresursu atbalsta sistēmas reformēšanu, EM līdz 2016. gadam apturējusi jaunu kvotu izdošanu. Tas gan neliedz tiem, kas paguvuši saņemt obligātā iepirkuma tiesības, pārdot valstij visu iecerēto elektroenerģijas apjomu. Ministrijā teorētiski šādu iespēju pieļauj, tomēr uzreiz steidz norādīt uz izdoto kvotu anulēšanu gadījumos, ja uzņēmums neizpilda būvniecībai un ražošanai noteiktos termiņus. Tieši termiņu neievērošana ir iemesls, kāpēc atceltas obligātā iepirkuma tiesības virknei biogāzi ražojošu uzņēmumu. No 88 izdotajām tiesībām uz obligāto iepirkumu īstenotas tiek vienīgi 28, bet 44 - anulētas. Arī elektroenerģija no biomasas tapusi kūtri - no 36 uzņēmumiem, kuru ražoto enerģiju valsts apņēmusies iegādāties, līdz šim darbu sākuši četri, bet 25 atļaujas ir atceltas. Obligātā iepirkuma tiesības atceltas arī citiem atjaunojamās enerģijas ražotājiem.
D. Pavļuts skaidro, ka vairākiem uzņēmumiem piešķirtās kvotas saskaņā ar likumdošanu beidzas, jo nav uzsākta reāla darbība. «Negribētu to saukt par atņemšanu, drīzāk uzņēmumi zaudē tiesības šīs kvotas realizēt, jo piešķirtie termiņi ir bijuši gari, un, ja nav bijušas iespējas tajos iekļauties, tad tas, visticamāk, arī nenotiktu,» saka D. Pavļuts, uzsverot - termiņiem noteikti ir jābūt stingri definētiem. Ja arī vairākiem uzņēmumiem kvotas vairs netiek piešķirtas, enerģijas tirgum būtisks kaitējums nodarīts netikšot - izsniegto kvotu apjoms bijis pārāk milzīgs. Jaunas piešķirtas vairs netiek.
Nākamais solis atjaunojamo energoresursu atbalsta sistēmas pārskatīšanā ir jauna valsts atbalsta mehānisma izveide. Iepriekš bija iecerēts, ka priekšlikumi par jauno mehānismu taps līdz šā gada oktobrim, tomēr EM joprojām veic diskusiju ar nozares pārstāvjiem un ekspertiem, lai izstrādātu jauno sistēmu. D. Pavļuts gan piebilst - īpašu entuziasmu un atbalstu no enerģijas ražotājiem nejūtot. Savukārt atzinīgu novērtējumu par iecerētām pārmaiņām iepriekš pauduši vairāki Latvijas lielākie būvmateriālu ražotāji, kas patērē būtisku daļu elektroenerģijas. Līdz valdībai priekšlikumi varētu nonākt tuvāko pāris nedēļu laikā.