Speciālisti uzskata, ka par zarnu vēzi būtu jārunā, īpaši tāpēc, lai cilvēki apzinātos, cik svarīgi ir doties pie ārsta laikus; patlaban skrīningu izmanto vien neliela daļa no mērķauditorijas. Kaut arī valsts atbalsts nav pietiekams, ārstēšanās iespējas visu laiku uzlabojas.
Nepamana laikus
Plaušu vēzi veicina smēķēšana, savukārt attiecībā uz zarnu tiek uzskatīts, ka tas var tikt ģenētiski mantots. Ja tā nav ģenētika, viens no iemesliem var būt nepareiza ēšana un liekais svars, sarunā ar Dienu stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas ķīmijterapijas nodaļas vadītāja Signe Plāte. Visbiežāk zarnu vēzi konstatē cilvēkiem vecumā pēc 65 gadiem. Taču sliktā ziņa ir tā, ka šogad Latvijā bijis arī 22 gadus vecs zarnu vēža pacients un arī novērojumi klīnikā liecina, ka šis audzējs skar aizvien jaunākus cilvēkus.
Lai gan ierasti vairāk runā par resnās un taisnās zarnas vēzi, ļaundabīgais audzējs var veidoties arī tievajā zarnā, skaidro speciāliste, tāpēc arī simptomi var būt dažādi. Piemēram, taisnās zarnas audzējam biežāk ir raksturīgi asiņaini vai gļotaini izdalījumi, fēču izmaiņas, sajūtas, ka zarna neiztukšojas, lokālas sāpes. Šajā gadījumā ir svarīgi doties pie ārsta, pat ja asins piejaukums vēdera izejā bijis vienu reizi. Te var palīdzēt proktologs. Nereti šādās reizēs tiek pieņemts, ka tie ir hemoroīdi, taču arī šī diagnoze jāapstiprina speciālistam. Diemžēl daudzus audzējus atklāj jau trešajā vai ceturtajā stadijā. Tas izskaidrojams gan ar novēlotu vēršanos pie ārsta, gan zarnu vēža dabu - tas slēpti un nemanāmi, bez simptomiem var attīstīties gadiem.
Vēl viena cilvēku grupa, kam noteikti būtu jāveic izmeklējumi, ir tie, kuriem neizskaidrojamu iemeslu dēļ attīstījusies mazasinība. Arī te pie vainas var būt ļaundabīgais audzējs. Ir arī gadījumi, ka cilvēki ar zarnu vēzi slimnīcā nonāk akūtā stāvoklī, un tas neapšaubāmi ievērojami pasliktina prognozi.
Ir, bet neizmanto
Runājot par diagnostiku, pēc speciālistes teiktā, skrīnings varētu dot labus rezultātus savlaicīgā vēža atklāšanā, diemžēl Latvijā pacienti neizrāda interesi veikt šīs pārbaudes, lai gan tās apmaksā valsts. Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, šā gada pirmajā pusgadā tests veikts 34 116 sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem, taču tie ir tikai 4,7% no mērķauditorijas. Skrīninga rezultātā vēzi atklāj arī pirmajā un otrajā stadijā. Pēc S. Plātes domām, liels pluss būtu, ja visi cilvēki, kam valsts apmaksā pārbaudes, tās arī veiktu. Te svaru kausos vienā pusē vajadzētu likt nelielās neērtības, veicot testu, bet otrā - savu veselību.
Diagnozes pamats ir fibrokolonoskopija jeb resnās zarnas apskate no iekšpuses. Fibrokolonoskopija ir nākamais solis arī tad, ja pēc skrīninga ir aizdomas par vēzi. To norīko ģimenes ārsts. Ja audzējs ir konstatēts, no tā tiek paņemts neliels gabaliņš, lai veiktu analīzes, pēc tam jau seko ārstēšana.
Diemžēl katru gadu ārste redz daudzus gadījumus, kuros slimība ir ielaista un tās dēļ ir smaga mazasinība. Joprojām ir daži kliedzoši gadījumi, ka cilvēkam pie fēcēm bijušas svaigas asinis, taču ģimenes ārsts, nenovērtējot situāciju un nesūtot pie proktologa, uzskatījis, ka to izraisa hemoroīdi, kaut gan patiesais iemesls bijis vēzis.
Lai gan diagnostika Latvijā pacientiem tiek apmaksāta, to var kavēt rindas uz izmeklējumiem. Ir pat gadījumi, ka pacients, nezinot situācijas nopietnību, gaida vairākus mēnešus un tas noved pie plaša audzēja, kas vairs nav viegli izoperējams.
Izredzes labas
S. Plāte stāsta, ka zarnu vēža ārstēšanā onkoloģijā vērojami vislielākie sasniegumi. Visbiežāk pacienti, kuriem vēzi atklāj pirmajā vai otrajā stadijā, arī izārstējas. Turklāt daļā gadījumu var iztikt tikai ar operāciju. Diemžēl bēdīgāka situācija ir tad, ja audzējs attīstījies jau trešajā vai ceturtajā stadijā. Ārstējoties daļa cilvēku izveseļojas, taču daļai vēlāk parādās metastāzes. Šajos gadījumos ir gan pozitīvās, gan negatīvās ziņas. Pozitīvi ir tas, ka zinātne strauji ir attīstījusies un ir pieejama efektīva ārstēšana, izmantojot mērķterapiju, savukārt negatīvā ziņa - Latvijā valsts to neapmaksā, bet pilns ārstēšanās kurss var izmaksāt pat 12 000 eiro. S. Plāte pēc praksē novērotā stāsta, ka aptuveni 30-40 pacientu gadā par šo ārstēšanās kursu maksā paši. Tāpēc arī Latvijā ir vēža pacienti ar metastāzēm, kuri ir pilnībā izārstēti. Savukārt pārējiem atliek cerēt uz ārstu meistarību un veiksmi.
Kā atzīst S. Plāte: «Varbūt viņam izņēmuma kārtā paveiksies un mēs viņu izārstēsim, bet tikpat labi mēs viņu varam neizārstēt. Tāpēc jo īpaši traģiski ir tas, ka zarnu vēzi Latvijā bieži neārstē pareizi un kompleksi. Atbilstoša ārstēšana ļoti lielai daļai šo pacientu dotu iespēju pilnībā izārstēties.» Tomēr arī vēzi pēdējā stadijā, kad jau ir attīstījušās metastāzes, nevajadzētu uztver bezcerīgi. Principā metastātiska slimība patlaban ir ārstējama, pirms vairākiem gadiem tas nebija iedomājams, uzsver speciāliste. Tomēr bez mērķterapijas iekļaušanas kompleksajā terapijā uz labiem rezultātiem valsts mērogā nevar cerēt.
Izskatāmies kritiski
Diemžēl tas, ka Latvijā nemitīgi ir nostāja - naudas ir tik, cik tās ir -, ir iemesls, kāpēc mēs uz Eiropas fona izskatāmies traģiski. Citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, arī Igaunijā un Lietuvā, zarnu vēža pacientiem mērķterapiju apmaksā valsts, turpretim Latvija palikusi vienīgā, kas to nedara. S. Plāte stāsta, ka nereti Eiropas kolēģi jautājot par mūsu pacientu reakciju, kad viņi uzzinājuši, ka valsts nesedz terapiju, kuras apmaksāšana ir stabils standarts ES jau desmit gadu, taču ārstei nav ko atbildēt - pacienti vienkārši pārdod savus īpašumus, aizņemas naudu un maksā paši. Neesot arī tā, ka valsts līmenī neviens par šādu problēmu nezinātu. Katru gadu notiek tikšanās, kurās situāciju apspriež, taču gadiem nekas nemainās, stāsta S. Plāte. Turklāt nav arī solījumu par situācijas uzlabošanos.