Kristīne Kārkliņa saspēles vadītāja
Mūsu izslavētā agresīvā aizsardzība šodien vienkārši gulēja. Kā varam tā spēlēt… Iepriekš viss bija ja ne labi, tad vismaz līmenī, bet tagad - pašā svarīgākajā spēlē - ļaut krievu komandai iemest tik daudz punktu.. Pat nezinu, vai ticējām sev, jo bija divas konkrētas situācijas, kad bumba vēl nav izripojusi no laukuma, bet visas jau nokārtu galvu skrien atpakaļ aizsardzībā. Pat necīnījās līdz galam par to bumbu.
Vai nebijāt psiholoģiski zaudējušas jau pirms spēles?
Centāmies cita citu jau no paša rīta uzkurnināt. Pamodāmies ar sajūtu, ka šodien ir tas ceturtdaļfināls, čempionāta svarīgākā spēle. Pirms spēles visas bija ļoti motivētas, vēl saņēmām tik labu uzmundrinājumu no līdzjutējiem Latvijā. Bija tāds pacēlums. Ar šodienas spēli esam pievīlušas mūsu fanus.
Krievija uzbrukumā pārsteidza?
Nē, viņas iemeta visus metienus, kurus iepriekš netrāpīja. Nekā jauna sadarbībās nebija. Visām kombinācijām bijām gatavas. Mums nebija ne agresivitātes, ne asuma, nekā. Nezinu, kur tas bija palicis. Arī skatoties spēli no rezervistu soliņa, bija sajūta, ka šī ir cita komanda. Neatpazinu Latvijas izlasi.
Paspēsiet atgūt spēkus līdz nākamajai spēlei?
Godīgi sakot, neesmu par to vēl domājusi, jo visa koncentrēšanās bija tikai un vienīgi spēlei ar Krieviju. Pagaidām ir ļoti liels sarūgtinājums. Jādomā, kā dabūt ārā to negatīvo lādiņu, un jāgatavojas nākamajām divām spēlēm, kuras arī būs svarīgas.
Situācija ir līdzīga kā pirms diviem gadiem Rīgā.
Jā, par to arī ir vislielākais rūgtums. Gribējās no šīs situācijas izvairīties. Diemžēl nesanāca. Jāpaskatās video, jāredz sevi no malas. Jāredz, ko šodien darījām nepareizi. Šī noteikti nebija mūsu spēle. Tā nebija Latvijas komanda. Diemžēl.