Eiropas čempionāta finālturnīrs iesākās ar vārtsargu neizdarībām. Nevar tās saukt par rupjām kļūdām, tomēr Čiprianam Tatarušanu (Rumānija) un Etritam Berišam (Albānija) bija jānospēlē pārliecinošāk izgājienos, bet Igoram Akinfejevam (Krievija) un Matušam Kozačikam (Slovākija) vajadzēja ieņemt labākas pozīcijas, kad ar ļoti spēcīgiem soda sitieniem viņus pārspēja attiecīgi Eriks Daiers (Anglija) un Gerets Beils (Velsa).
«Ir arī mīnusi, spēlējot ar jaunu komandu, un pieredzējušie krievi uz tiem norādīja,» pēc angļu izlaistās uzvaras pret Krieviju (1:1) kompensācijas laikā rakstīja The Sunday Times. Patiešām, pieredzējusi komanda droši vien prastu nosargāt nepieciešamo rezultātu mačā, kurā dominēja. Varbūt tieši vidējā līnijā izcilu spēli aizvadījušā angļu kapteiņa Veina Rūnija nenomainīšana otrā puslaika vidū būtu pasargājusi turnīra jaunāko komandu no neizšķirta. «Man likās, ka viņš pagurst. Daudzi spēlētāji pagura šādā atmosfērā. Tikai mēs domājām, ka Džeks [Vilšērs, Rūnija vietā nākušais] varēs veikt līdzīgas funkcijas spēlē, pār kuru mums bija tāda kontrole,» par vienu no svarīgākajiem faktoriem mačā sacīja Anglijas izlases galvenais treneris Rojs Hodžsons. Lai gan angļiem neizdevās pirmoreiz vēsturē iesākt Eiropas čempionātu ar uzvaru, kopumā valstī ir gandarījums par labo sniegumu - «Trīs lauvas» atkal rūc.
Mazliet līdzīgs faktors bija arī Šveices mačā ar albāņiem. Šveicieši attaisnoja favorīta statusu, radot daudz vārtu gūšanas iespēju, taču, tiklīdz Admirs Mehmedi otrā puslaika vidū tika nomainīts, uzbrukuma jauda apsīka un parādījās sūces aizsardzībā, ko Jans Zommers vien zina, kā albāņi neizmantoja.
Svētdienas pirmajā spēlē horvāti ar 1:0 uzveica Turciju. Uzmanības centrā nokļuva laukuma dziļumā aizmirstais horvātu pussargs Luka Modričs, kurš guva neaizmirstamus vārtus ar spēcīgu tālsitienu vienā pieskārienā. «Mums bija iespēja gūt vārtus pirmajiem. Ja tas būtu noticis, spēle izvērstos citādi. Otrajā puslaikā, sevišķi pēc 60 minūtēm, mēs sākām fiziski atpalikt, un Horvātija bija labāka par mums, viņiem bija vairāk iespēju. Mēs spēlējām pret ļoti labu komandu. Ja horvāti izkļūs no grupas, viņi var aizkļūt ļoti tālu,» neierasti komplimentārs pretiniekiem bija Turcijas izlases galvenais treneris Fātihs Terims. Pēc zaudējuma viņš meta akmeni savas komandas līderu dārziņā, sakot, ka vadošajiem spēlētājiem jāuzlabo sniegums. Savukārt horvātu treneris Ante Čačičs uzreiz pēc finālsvilpes norādīja, ka nekas vēl nav paveikts un ka no nākamajiem pretiniekiem čehiem bīstas vairāk nekā no turkiem.
Svētdienas otrā spēle bija pagaidām vienīgā, kurā vienas komandas pārspēks bija neapšaubāms. Polija dominēja cīņā ar EČ debitanti Ziemeļīriju (1:0), kas uzbrukumā parādīja mazāk nekā citas maču pastarītes. Ziemeļīru aizsargi visvairāk koncentrējās Bayern snaipera Roberta Levandovska pieskatīšanai, un tas deva lielāku rīcības brīvību citiem uzbrūkošā bloka spēlētājiem. Vislabāk to, šķiet, izmantoja «otrā tempa» uzbrucējs Arkadjušs Miliks. Polijai šis ir trešais EČ finālturnīrs, un tikai tagad ir gūta pirmā uzvara. Izņemot pāris epizožu, kad poļu aizsargi nesapratās, ziemeļīri neko daudz neizveidoja.
Svētdien vēlu vakarā turnīru sāka arī Vācijas un Ukrainas valstsvienība.