Kolēģis Atis Klimovičs savos laukos Sēlijā ir sācis brūvēt Jāņu alu. Ikdienas notikumu straujtecē jau ieskanas līgo notis. Manuprāt, šie ir jaukākie latviešu svētki, kurus svin visi latvijieši. Arī 1940. gada 17. jūnijā Latvija gatavojās ugunskuru un dziesmu naktij. Pļāva sienu, sēja sieru, brūvēja alu. Pareizticīgie svinēja Vasarsvētkus. Padomju tanku iebraukšana mūsu valstī pārtrauca šo mierīgo ritumu uz ilgiem gadiem. Pulvera smaka jau bija jūtama gaisā, tomēr grūti aptvert, ka tas notiek ar mani, manu ģimeni, draugiem. Iebrucēju durkļi un kāpurķēdes jau pirms deviņiem mēnešiem ar ultimāta pieteikšanu iespiedās kara bāzēs Liepājā, Ventspilī un sāka briedināt notikumus, kas bija nenovēršami. Latvijas un citu valstu liktenis bija izlemts, noziedzīgi vienojoties par Eiropas sadali Molotova - Ribentropa pakta slepenajos nolīgumos 1939. gada 23. augustā.
15. jūnija naktī padomju karakalpi uzbruka Abrenes bataljona robežsargiem Masļenkos. Kaujā krita trīs latviešu robežsargi un sardzes priekšnieka sieva. Sekoja vēl viens ultimāts, kas pieprasīja Latvijas valdības atkāpšanos un Sarkanās armijas ielaišanu. Varam minēt, kāpēc pretošanās netika turpināta. Kārļa Ulmaņa redzējums un politika acīmredzot nesniedzās pāri Latvijas bekona un eksporta sviesta iekarojumiem. Šajā brīdī ar apbrīnu jāpaskatās uz somiem, kurus šad tad izzobojam par lēnīgumu, viņi izlēma nepadoties pārspēkam un saglabāja «mugurkaulu». Ne velti apspriežam somu muitnieku lietderību uz Latvijas (Eiropas Savienības) austrumu robežas. Saimnieciskā Ulmaņa vājums tautas likteņa izšķiršanā norāda uz totalitāra, nedemokrātiska režīma trūkumu - lēmumu pieņemšanā iesaistīts šaurs cilvēku loks, 1940. gada 16. jūnijā Latvijas likteni lēma seši. Jēzu piesita krustā paši jūdi, mūsu valstsvīru neizlēmība upurēja brīvību, patību, latvietību okupācijas altārim.
Ir taisnība Jānim Urbanovičam, Jurim Paideram un viņu krievu draugam Igoram Jurgenam, ka nav jāslēpjas aiz «mūs okupēja», lai slēptu nepretošanās kaunu. Tomēr pretošanās bija, krita trīs robežsargi (domāju, ka viņiem jāceļ piemineklis, kas atgādinātu robežu starp gļēvumu un mūžību), arī padomju ultimāti bija, un Molotova -Ribentropa paktu nevar noliegt. Mēģinājums apšaubīt Latvijas okupāciju 1940. gadā nozīmē apšaubīt tūkstošiem nošauto, nomocīto, uz gulagiem izsūtīto. Un tādi bija gandrīz katrā latviešu ģimenē.