Joprojām nav zināms, kā izcēlies ugunsgrēks, bet, atbraucot uz notikuma vietu, ne mediķiem, ne ugunsdzēsējiem vairs nebija iespējas ko glābt vai dzēst. Sākotnēji Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma izsaukumu, ka Pļaviņās, Sveķos, kas ir pāri dzelzceļam un netālu no centra, deg pērnā gada zāle un tur atrodas arī kāda sieviete. «Kad ieradāmies notikuma vietā, zāle jau bija nodegusi. Mirusī sieviete atradās dārziņa vidū ar seju uz zemes, un viņai bija redzamas apdeguma pazīmes,» stāsta ugunsdzēsējs Edgars Bušs.
Vēl pa dienu aculiecinieki sievieti dārziņā esot redzējuši dzīvu. Kad izcēlies ugunsgrēks, viņa, visticamāk, gājusi to dzēst un dārziņa vidū vai nu pakritusi, vai arī kļuvis slikti no dūmiem. Tomēr nav skaidrs, kā ugunsgrēks izcēlies, un pašlaik ir divas versijas: sieviete pati dedzinājusi kūlu vai devusies dzēst jau degošu zāli.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) stāsta, ka trešdienas vakarpusē sievietes piederīgie ieradušies mājās Pļaviņu centrā un nevarējuši viņu atrast, tāpēc devušies uz dārziņu Sveķos. No turienes mediķi izsaukumu saņēma vakarā ap pulksten astoņiem un pēc septiņām minūtēm bija klāt notikuma vietā. Tomēr sieviete jau bija mirusi. Kā norāda NMPD pārstāve Rita Dobriņina, mirušās ķermenis bija diezgan stipri apdedzis.
No ugunsgrēka vietas līdz tuvākajai dzīvojamai mājai ir 200 metru, krietni tālāk ir vēl vairākas mājas un mežs. Šogad Pļaviņās tas ir pirmais kūlas ugunsgrēks - un jau ar letālu iznākumu. Pļaviņu novada priekšsēdētāja Gunta Žilde skaidro, ka mirusī sieviete bijusi pazīstama un, viņasprāt, diez vai būtu varējusi pati dedzināt pērno zāli. «Dedzināt laukos zāli ir izteikti. Cilvēki vispār ir bez galvas. Brīnos, ka joprojām nav mācības,» ir sašutusi G. Žilde.
Šogad valstī kopumā reģistrēti 764 kūlas ugunsgrēki, no kuriem visvairāk bijuši Rīgā, tās reģionā un Zemgalē, vismazāk - Vidzemē. Pērn visā sezonā bijis vairāk nekā 1700 kūlas ugunsgrēku un arī gājis bojā viens cilvēks, kas bija pirmais letālais gadījums kopš traģiskā 2006. gada. Toreiz vairāk nekā 7000 kūlas ugunsgrēkos bojā gāja seši cilvēki un nodega teju 500 ēku. Vēl lielāks bojāgājušo skaits bija 2002. gadā - astoņi cilvēki - un nodega vairāk nekā 500 ēku.
VUGD preses pārstāve Viktorija Šembele Dienai skaidro, ka pašlaik vēl ir grūti salīdzināt situāciju ar pagājušo gadu, jo pērn kūlas ugunsgrēki sākās vēlāk. «Šobrīd vēl nevar teikt, ka kūlas ugunsgrēku būtu vairāk. Kūlas ugunsgrēku skaits lielā mērā ir atkarīgs arī no laikapstākļiem, jo ilgāks sausais un saulainais periods, jo vairāk kūlas ugunsgrēku,» norāda V. Šembele. Viņa prognozē, ka pēc tam, kad Latvijā nolīs pirmais siltais pavasara lietus un strauji izaugs jaunā zāle, kūlas ugunsgrēku skaits samazināsies.
Vaicāta par informatīvu kampaņu pret pērnās zāles dedzināšanu, ugunsdzēsēju preses pārstāve atbild, ka VUGD budžeta ietvaros nav iespējams rīkot izglītojošu kampaņu masu medijos, tomēr sabiedrība tiek izglītota ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību. Līdzās tam VUGD inspektori, apmeklējot skolas, stāsta skolēniem par kūlas dedzināšanas kaitīgumu. Kā liecina LETA arhīvs, pret kūlas dedzināšanu vērstas informatīvās un izglītojošās kampaņas tika veidotas no 2005. gada, bet kopš 2009. gada tās vairs nerīko.