Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš pašlaik iepazīstoties ar Eiropas valstu pieredzi, partiju piedāvājumu par nākamo koalīciju gaidīs līdz nākamās pirmdienas - 10. oktobra - vakaram.
Vienotības sarunu vadītājs V. Dombrovskis atkārtoja, ka partija par labāko uzskata Vienotības, Zatlera Reformu partijas un Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK veidoto valdību. Trešdien notika šo partiju trīspusējās sarunas, kuras atklājot V. Dombrovskis esot izteicis gandarījumu, ka partijas tiekas šādā sastāvā, jo tām ir kopīga izpratne par tiesiskuma jautājumiem. Tās arī ideoloģiski ir tuvas kā labēji centriski politiskie spēki. Savukārt ZRP joprojām par vēlamāko uzskata sadarbību ar kreisi orientēto Saskaņas centru, kuram ir liels vēlētāju atbalsts. Ar SC tikšanās paredzēta šodien.
Lai izkļūtu no strupceļa, V. Dombrovskis piedāvāja izvērtēt iespēju veidot četru partiju koalīciju, kurā par SC ministriem atbildību uzņemtos ZRP, bet par Nacionālās apvienības ministriem - Vienotība. Kā vēl viena iespēja ir veidot Vienotības un ZRP mazākuma valdību ar 42 balsīm, slēdzot atsevišķus līgumus ar SC un VL-TB/LNNK. Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars uzsvēra, ka viņa pārstāvētā frakcija neatbalstīs valdību, kurā būs SC ministri, un tā var izvērtēt tikai iespēju atbalstīt Vienotības un ZRP mazākuma valdību bez SC. Ja partijas nevienosies ne par vienu modeli un ZRP un Vienotība nepiekāpīgi paliks katra pie savas valdes lēmuma, ZRP un Saskaņas centrs var izveidot valdību arī divatā ar 53 balsīm, bet Vienotība palikt opozīcijā. To gan premjers V. Dombrovskis noliedza, uzsverot, ka Vienotība vēlas strādāt valdībā un tāpēc piedāvā dažādus kompromisa risinājumus. Taču viņš nepateica, kas notiek, ja nekāda vienošanās netiek panākta. V. Zatlers trešajā valdības veidošanas nedēļā paziņoja, ka sarunu process tagad tikai ir sācies un nekur neesot jāsteidzas. Līdz jaunas valdības izveidošanai strādā tagadējā.
V. Zatlers nepiekrīt Vienotības un Visu Latvijai!-TB/LNNK aicinājumam sarīkot visu no šīm trim partijām ievēlēto Saeimas deputātu kopsēdi, kas varētu palīdzēt nonākt pie kompromisa. ZRP ievēlētie uzskatot, ka tikai pēc zvēresta nodošanas viņi būšot pilntiesīgi deputāti. Edvards Smiltēns (Vienotība) teica, ka tādā sarunā katra politiskā spēka deputāti varētu iepazīstināt pārējos kolēģus ar saviem argumentiem, kas būtu demokrātiski. Vienotība līdz lēmumam par vēlamāko koalīciju ir nonākusi, apkopojot deputātu un valdes locekļu domas, atgādināja E. Smiltēns. Te arī ir atbilde, kāpēc partijas lēmums atšķiras no tā, ko tās līderi, paužot personīgās domas, teica pirms vēlēšanām, pieļaujot sadarbību ar SC. Deputātu kopsēdes, kam pretojas ZRP, jo tai esot «jāstrādā, nevis jāsvin», kā sacīja partijas līderis, parlamenta praksē ir izmantotas, piemēram, sagatavojot valsts budžetu.