Dienas aptaujātie eksperti norāda - ja šāds pētījums tiktu veikts Latvijā, tad ekonomiskās un sociālās vides atšķirību dēļ rezultāti būtu citādi. Latvijā par nervus kutinošu ikdienu, visticamāk, uzskata tādu, kas saistīta ar veselības vai dzīvības risku, piemēram, ātrās reaģēšanas vienību darbiniekiem, policistiem un personām, kurām ikdienā jāstrādā ar daudziem cilvēkiem un negatīvu informāciju. Savukārt mierīgāks būtu tāds darbs, kur nav termiņu un darba ar cilvēkiem. Piemēram, apkopējam, dizainerim, fotogrāfam.
Strādā vairāk
Dižķibeles dēļ visi darbi Latvijā ir ar augstu stresa līmeni, pārliecināta CV-Online personāla atlases speciāliste Evita Lapiņa. Viņa skaidro, ka līdz ar krīzi pieauga darba apjoms uz vienu cilvēku, jo darba devējs ir tendēts uz rezultātu, samazinot savas izmaksas un resursus. Tāpēc viens darbinieks nereti veica triju cilvēku amata pienākumus, strādājot virsstundas, pārdegot. Ekonomiskajai situācijai stabilizējoties un mazinoties stresam sabiedrībā, darbinieks vairs negrib strādāt virsstundas un darīt vairāk, savukārt darba devējs nesaprot, ka virsstundu strādāšana būtu jānovērtē ar attiecīgu atalgojumu, skaidro E. Lapiņa. Pasaulē šis jautājums esot sakārtotāks, vadītāji domā par stresa plānošanu un pārvaldīšanu, pie mums valda uzskats - ja nevari strādāt vai tikt galā ar stresu, meklē citu darbu!
Stresu darbavietā ir grūti identificēt, norāda personāla atlases un personālvadības konsultāciju uzņēmuma Eiropersonāls vadītāja Arta Biruma. Tas, kas vienam ir stresa pilns darbs, otram tāds nav. «Nesen tika veikts pētījums augstākā līmeņa vadītāju vidū vecumā līdz 40 gadiem, kurā aplūkoja, kā stress ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu. Jautāti, vai viņiem ar veselību viss kārtībā, 70% atbildēja, ka jā, bet, uzdodot papildjautājumus, izrādījās, ka sūdzību nav tikai 3% respondentu.» A. Biruma skaidro, ka darbinieki neapzinās trauksmes lielumu savā darbavietā un tās ietekmi uz veselību. Un, viņasprāt, ja to neapzinās darba vadītājs, tad viņš nedomās arī par saviem padotajiem. «Cilvēku resursu vadības līmenis Latvijā ir zems. Cilvēks ir fizisks darbaspēks, un maz tiek domāts par viņa labsajūtu. Tad, kad vadītāji sapratīs, ka vada zinošu darbinieku, bet ne fizisku, tad augs darba efektivitāte,» teic eksperte.
Izsalkums pēc cilvēciskā
Rēķinot algu, darba devējs nemaksā savam padotajam vairāk par stresa pilnu ikdienu. Tā vietā viņš piemeklē cilvēku, kam ir lielāka stresa izturība, norāda ekspertes. Lai atrastu šādu darbinieku, darba intervijās tiek radītas stresa situācijas. Tās parāda, vai intervējamais māk tikt galā ar sarežģītām un nervus kutinošām situācijām vai ne. Ir darba devēji, kas saviem darbiniekiem vada apmācības, kurās stāsta, kā tikt galā ar stresa situācijām, bet šādu piemēru neesot daudz. Ekspertes stāsta, ka ne vienmēr lielāks atalgojums par trauksmainu darbu ir tas, ko darbiniekam vajag. Ir jāremdina izsalkums pēc cilvēciskuma - pozitīva attieksme, laba saskarsme, mazi bonusi no darba devēja puses, piemēram, dāvanu karte vai iespēja ar kolēģiem kopā atpūsties sekmē pozitīvu gaisotni darba vidē. Ir uzņēmumi, kur darba devējs veido komandu tā, ka darbinieki strādā visi par vienu, nevis katrs par sevi.