Patlaban trūkst akadēmiski respektabla pētījuma par pēckara laika celtnēm Latvijā - to izvērtējuma, ko apgrūtina divi apstākļi: no vienas puses, nepatika pret visu, kas radīts Padomju Savienībā, no otras, - jaunības un bērnības laika nostalģija. «Ja mēs turpināsim kā līdz šim - bez jebkāda kopēja koncepta, ko mums darīt ar šo arhitektūru - un absorbēsim to, apdarinot ar putuplastu un krāsojot dažādās jēlās krāsās, tad nākošajām paaudzēm mēs neatstāsim nekādu iespēju to ieraudzīt,» vakar notikušajā projekta prezentācijā teica arhitektu biroja NRJA pārstāvis Uldis Lukševics.
Latvijas ekspozīcija Unwritten sastāv no trim daļām - virtuālās (www.facebook.com/unwrittenlv), kataloga un ekspozīcijas, kas būs digitāli vāktās informācijas analogs attēlojums reālā laikā un telpā. Pirmo reizi Latvijas ekspozīcija Venēcijā būs izvietota Arsenālā. «Viss ir viegli šķībs,» smejoties par apgūstamajām telpām, teic U. Lukševics. Rāmī, kas būs piestiprināts pie ēkas sijām, tiks iekārtas 2000 lapas kā neuzrakstīta grāmata - «informācija, kura ir gaisā, bet kura vēl nav apkopota un izvērtēta».
Par šī gada Venēcijas biennāles arhitektūras izstādes kuratoru izvēlēts nīderlandietis Rems Kolhāss, tai ir dots nosaukums Fundamentals/Pamati. Savukārt vienojošā tēma nacionālo valstu paviljoniem ir Absorbing Modernity: 1914-2014 / Mūsdienīguma absorbēšana: 2014-2014. «Lai katra dalībvalsts parādītu savu raksturīgo nacionālo īpatnību nonivilēšanās procesu, kas notiek tad, kad vienotas izteiksmes formas tiek mēģināts adaptēt dažādos reģionos,» piebilst U. Lukševics.