«Jaunajā integrācijas programmā gan pārāk bieži izskan vārds «imigrants», un tas var cilvēkus aizvainot. Tāpat var noprast, ka turpmāk atbalstīs tikai tās kopienas, kuras saprot valsts politiku, taču ar tādām lietām jābūt ļoti uzmanīgiem,» saka mūziķis un piebilst, ka atbalstu sniegt vajadzētu ikvienam, kuram ir solidāras sadarbības idejas.
«Domāju, ka nevajag skriet vilcienam pa priekšu, šim procesam ir jānotiek dabiski, par ko arī liecina pēdējo gadu tendences. Jā, daļa iebraucēju valodas barjeras dēļ nenoliedzami jūtas nošķirti no pārējās sabiedrības. Tie ir vecāka gadagājuma cilvēki, taču jauniešu vidū vairāk notiek orientācija uz latvisko,» saka R. Haradžanjans un norāda, ka Latvijā armēņiem nevajag atgādināt, ka jāmācās valsts valoda un jāciena kultūra, viņi tāpat to saprot un ievēro.
Arī restorāna Armenia saimniece Alisa Šagojana uzskata, ka nekas nenotiks, ka valodas apguvi un cieņu pret kultūru uzliks par pienākumu. «Ir jārada vide, lai ikviens iebraucējs saprastu, ka bez tā šajā valstī vienkārši nevar,» saka armēniete, kas jau 20 gadu dzīvo Latvijā.