Neviens vairs neatbildēja

Izlasīju rakstu un biju šokā. Visvairāk par teikumu "Varbūt ne gluži katru nedēļu, bet nu ļoti regulāri no tā grāvja tiek vilktas ārā mašīnas. Nekad gan tas iepriekš nav beidzies ar traģiskām sekām..." !!! Tad nu ir arī traģiskas sekas, un varbūt tagad bīstamajā līkumā gar Rudņu uzliks aizsargbarjeru... Protams, varbūt šajā gadījumā nebūtu līdzējusi arī tā, varbūt jaunieši būtu nositušies, nevis noslīkuši, jo tāds liktenis... Un tomēr! Līdzjūtība ģimenēm....

Diemžēl..mūsu Maijai tā bija pārāk īsa. ;(( Tik ļoti pietrūks viņas..pietrūks Laura smieklu, pietrūks Artjoma, Denisa un Oļega..;( protams, arī Sandras un Anitas žēl, kaut gan nepazinu viņas. ;(( Vieglas smiltis..vieglas smiltis, dārgie. ;(

Jūtu līdzi vecākiem un ģimenēm. Svētdien uzzināju par traģēdiju, joprojām par to domāju, par sāpēm, ko tagad izcieš vecāki, par jauniešu dzīves plāniem un ambīcijām, kas vairs nekad nerealizēsies. Dzīves vienā mirklī aprāvās, aprāvās jauniešu nākotnes un vecāku cerības...Skumji, patiesi skumji. Spēku tuviniekiem!

Mēs visi spēlējam visādas lomas. Meitene, kas vēl bija bērna vecumā, rotaļājās ar vārdiem, spēlēja lomu. Kur gan viņa tālā Latgales ciemā varēja apzināti pārkāpt noteikumus? Mazs zvirbulēns, kas mēģināja izlikties pieaugušāks. Lai nu dus Dieva mierā! Nedariet tagad pāri piederīgajiem ar saviem izteikumiem.

Nav divu domu, ka traģēdija ir liela. Tauta zaudējusi 7 jauniešus, savu potenciālu. Mēs neesam liela tauta, un katra jauna cilvēka zaudējums ir traģēdija. Taču šeit uzreiz septiņi ... Taču jāatzīst, ka nelaimīgie jaunieši rīkojās IZCILI DEBILI. Viņu rīcību var salīdzināt ar dejošanu šmigā pa apledojušu jumtu. Tāpēc cilāt pa avīžu pirmajām lapām šos kā kādus varoņus ir visai neapdomīgi. Sakiet PALDIES DIEVAM, ka apdzērušies bērni neparāva līdzi vēl kādu. Šmigā, ar tizlām riepām un bez tiesībām, ietriecoties citā autiņā, līķu, iespējams, būtu vēl vairāk. Un ko tad? Ak vai, cik stulbi tagad ir vaimanāt par to, cik visi citi ir slikti, ieskaitot bebrus. 17-18-19 gadu vecumā cilvēks ir pietiekami liels, lai sāktu DOMĀT un rīkoties ATBILDĪGI. Šie, Dievam žēl, tādi nebija :(( Mana līdzjūtība vecākiem un piederīgajiem.

Varbūt vainīga mūsu ne visai bagātā valoda, varbūt taisnvirziena domāšana, bet šim domugraudam ir pavisam cita nozīme. Un jācer, ka meitene, to rakstot, arī domāja šo CITU nozīmi... Atmet aizspriedumus, paskaties no citas puses, atļaujies piedzīvot ko nebijušu... u.t.t. Taču pietiekami daudz Noteikumu un Likumu NEDRĪKST pārkāpt, lai pasargātu savu un citu dzīvības. VAI MĒS VARAM TO IEMĀCĪT SAVIEM BĒRNIEM???