Likumprojektu ierosināja nelielā Dzīvnieku tiesību partija, kas ir pirmā šāda tipa partija, kuras pārstāvji ievēlēti nacionālajā parlamentā. Tomēr likums vēl jāapstiprina parlamenta augšpalātai Senātam, un valdība jau izteikusies, ka pašreizējā formā būs grūti uzraudzīt tā ievērošanu.
Likums pieprasa, ka pirms kaušanas lopi jāapdullina, kas ir pretēji musulmaņu halāla un ebreju košera tradīcijām, kas paredz, ka dzīvniekam jābūt pie skaidras apziņas.
«Šāda veida kaušana rada dzīvniekiem nevajadzīgas sāpes. Reliģiskā brīvība nevar būt neierobežota. Mums reliģiskā brīvība beidzas tur, kur sākas cilvēku vai dzīvnieku mokas,» pirms balsojuma teica Dzīvnieku tiesību partijas vadītāja Marianne Thēme.
Savukārt retā kopīgas rīcības aktā, nosodot likumprojektu kā reliģiskās brīvības ierobežojumu, pirms balsojuma vienojās Nīderlandes musulmaņu un ebreju kopienas, kuru pārstāvju skaits Nīderlandes 16 miljonu iedzīvotāju vidū ir attiecīgi miljons un 40 tūkstoši.
Eiropas Savienības likumdošana pieprasa, lai dzīvnieki pirms kaušanas tiktu apdullināti, taču paredz izņēmumus rituālajai kaušanai.
Zviedrijā, Luksemburgā, kā arī ES neietilpstošajās Norvēģijā un Šveicē rituālā kaušana ir aizliegta.