Lai arī slimnīcā atklājās, ka zēnam paveicies - suņa kodums neskāra aci, nebija nepieciešamas šuves, sekas lika par sevi manīt vēlāk. Artjomam parādījās nervozas kustības, bailes ne tikai no suņiem, arī no tumsas, viņš mēdza naktī kliegt, vajadzēja ilgstoši apmeklēt psihologu. Ģimene arī tagad - pēc nepilniem diviem gadiem - nejūtas pasargāta. Uz vasarnīcu Rīgas rajonā, kurai līdzās notika nelaime, viņi vairs tikpat kā nebrauc. Abi Alekseja suņi turpat dzīvo aiz žoga. Policija neuzdeva izvērtēt suņu bīstamību, tikai saimniekam izteica brīdinājumu. Vecāki vērsās tiesā. Katru gadu tiek notiesāti ap 25, 30 cilvēku, kuru suņi sagādājuši cilvēkiem miesas bojājumus. Taču skaidri nav zināms, vai viņu suņi gūst kādu mācību. Par bīstamiem kopš 2007. gada oficiāli atzīti tikai 11 suņi, viņiem tagad jānēsā uzpurnis, un vairākiem jāiziet apmācība.
Dāņi aizliedz 13 šķirnes
«Šāds suns ir kā ierocis, tas nav kāmītis, kanārijputniņš. Šiem suņiem vajadzīga apmācība. Ja tev ir ierocis mājās, tu taču to neturēsi uz galda, lai bērns paņem un kādam iešauj,» saka Svetlana. Mazā Artjoma gadījumā Administratīvā tiesa apmierināja viņa tēva prasību piedzīt no suņu saimnieka morālo kompensāciju un atlīdzināt izdevumus par psihologa konsultācijām, medikamentiem. Aleksejs pārsūdzēja šo lēmumu, nākamā tiesa gaidāma tikai pēc gada.
Vairākās Eiropas valstīs likumi ir bargi, tiek aizliegtas pat par potenciāli bīstamām uzskatītas suņu šķirnes. Arī Dānijā 1. jūlijā stāsies spēkā 13 suņu šķirņu un to jaukteņu turēšanas aizliegums. Viņu vidū ir Vidusāzijas aitusuns, Kaukāza aitusuns, pitbulterjers, Amerikāņu Stafordšīras terjers. Arī Latvija pēc 2001. gada notikuma, kad Rīgā kāds Stafordšīras terjers saplosīja desmitgadīga zēna seju, un vēl citiem asiņainiem suņu uzbrukumiem bija gatava iet šādu ceļu. Ar valdības noteikumiem aizliedza deviņas suņu šķirnes, taču daži suņu īpašnieki to apstrīdēja Satversmes tiesā (ST). Tā pateica, ka jāgroza bija likums. Tas nenotika. Pret šādu aizliegumu ļoti iebilst Latvijas Kinoloģiskā federācija.
ST spriedumā citētā dzīvnieku uzvedības pētniece Tatjana Zorenko norādīja, ka ir atsevišķas suņu šķirnes, kuru pārstāvji biežāk uzvedas situācijai neadekvāti un agresīvi. Eksperte arī atzina, ka jāinformē sabiedrība, nepieciešama suņu testēšana un īpašnieku apmācība. Daudzās ārvalstīs jau suņu audzētavās un patversmēs notiek testēšana, pārbauda kucēnu agresivitātes gēnu, stāsta Solvita Vība, Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes vadītāja. Latvijā tas ir atkarīgs no audzētavu un patversmju godaprāta.
Tiesājas gadiem
«Tie, protams, nav ideāli noteikumi, bet mēs strādājam,» par bīstamo suņu noteikšanu saka Vineta Špoģe, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) juriskonsulte. To, vai bīstami ir suņi, kas jau kādam sagādājuši vidēji smagus vai smagus miesas bojājumus vai nāvi, vai ir apdraudējuši cilvēkus un citus dzīvniekus, izvērtē PVD īpaša komisija. Par to, kāpēc trīsarpus gadu laikā par bīstamiem atzīti tikai 11 suņi, V. Špoģe saka - iespējams, ne par visiem gadījumiem policija ir ziņojusi PVD.
Kad suni atzīst par bīstamu, viņam obligāti jānēsā atpazīstama sarkana kaklasiksna, uzpurnis, kā arī komisija var lemt, ka sunim jāiziet apmācība, suns jāsterilizē, ļaunākajā gadījumā draud eitanāzija. Vairākumam no 11 par bīstamiem atzītajiem suņiem jāiziet apmācība, atsevišķi jāsterilizē. Eitanāzija nevienam nav piemērota.
Vienā no PVD redzeslokā nonākušajiem deviņiem gadījumiem cilvēku sakošanā Liepājā vainoti trīs rotveileri. «Šie suņi sakoda pat vairākus cilvēkus,» saka V. Špoģe. Tiesa, sarkanās kaklasiksnas šie suņi tagad nenēsā, jo suņu saimniece lēmumu apstrīdēja Administratīvajā, tad rajona tiesā. «Tagad pieprasīta atkārtota suņu izvērtēšana, un atkal viss process sāksies no jauna,» nopūšas V. Špoģe. PVD komisija bija prasījusi divus suņus sterilizēt, bet vienam bija jāiziet apmācība.
Sakropļoja pašas suns
Bērnu slimnīcā ik gadu nonāk ap 400, 500 suņu sakosti bērni, maija vidū vien nepilnās divās nedēļās - 28. Pārsvarā kodumi bija viegli, taču mēdz būt arī ļoti smagas sekas. Rīgas Austrumu slimnīcā ik gadu tiek ievesti pieci smagi cietuši pacienti. Aprīļa sākumā Mikroķirurģijas centrā ātrā palīdzība atveda kādu sirmgalvi ļoti smagā stāvoklī. Viņu bija sakodis pašas ķēdē turētais suns brīdī, kad viņa to baroja. Sieviete joprojām atrodas slimnīcā.
«Saplosīts bija vienas rokas apakšdelms, kuru nācās amputēt, smagi cietusi bija arī otra roka, lauzti bija kauli un bojāti asinsvadi,» stāsta Inguna Potetinova, Austrumu slimnīcas pārstāve, pārstāstot plastikas ķirurģes Andas Gailes teikto. Iespējams, sieviete bija mēģinājusi atvairīt suni ar rokām, taču tika nogāzta vai pati pakrita. Suns viņai saplosīja vienu sejas pusi un norāva skalpu.
Valsts policijas pārstāvis Andris Šulte aicina tos, kurus sakoduši suņi, noteikti ziņot policijai, tā reaģēšot arī tad, ja brūce nav liela. Suņu īpašniekiem, kuru suņi sakoduši cilvēkus, tiesas lēmušas par dažādiem sodiem, vairākumā gadījumu piespriests piespiedu darbs, daļa sodīti ar naudas sodu, daļa nosacīti. Visbiežāk miesas bojājumi cietušajiem bija viegli. Pēdējo piecu gadu laikā tikai vienam suņa īpašniekam piespriests cietumsods.
Krimināltiesību eksperts Andrejs Judins saka - 25, 30 notiesāšanas gadījumi gadā liecina par to, ka policijai ir jau «atstrādāta sistēma» - uzsāk kriminālprocesu, tam seko tiesu medicīnas ekspertīze, un tālākais ceļš līdz tiesai. Tas esot pozitīvi. Juglas dzīvnieku aizsardzības grupas vadītāja Astrīda Kārkliņa norāda - jādomā, kā turpināt «ķēdīti,» lai par policijā nonākušajiem gadījumiem uzzina PVD.