Tomēr par saņemto palīdzību Kiprai nāksies samaksāt augstu cenu. Analītiķi paredz, ka tūkstošiem noguldītāju zaudēs naudu, bet valdībai vajadzēs ķerties pie tēriņu samazināšanas, kas, visticamāk, valsts ekonomiku iegrūdīs dziļā recesijā. Arī Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns brīdinājis, ka «Kipras un tās iedzīvotāju tuvākā nākotne būs grūta».
Varētu atņemt 40%
Lai saņemtu glābšanas paketi, Kipras valdībai vajadzēja izpildīt starptautisko aizdevēju prasību un iekasēt 5,8 miljardus eiro (četri miljardi latu) jeb daļu no summas, kas nepieciešama, lai restrukturizētu finanšu sektoru, kas veido vairāk nekā 80% no valsts tautsaimniecības.
Ja Kipra to nebūtu izdarījusi līdz pirmdienas pēcpusdienai, ECB pārtrauktu izsniegt ārkārtas finansējumu Kipras bankām, kas nozīmētu to bankrotu un, visticamāk, valsts izstāšanos no eirozonas.
Briselē notikušo 12 stundu ilgo sarunu laikā Kipras prezidents Niks Anastasiads un pārstāvji no ES, ECB un SVF vienojās, ka tiks likvidēta Kipras otrā lielākā banka Laiki Bank, kurā esošie aktīvi tiks sadalīti «labajā» un «sliktajā» bankā, raksta BBC.
Visi Laiki Bank noguldījumi, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro (70 tūkstoši latu), paliks «sliktajā» bankā. Savukārt noguldījumi, kas nepārsniedz 100 tūkstošus eiro, tiks ieplūdināti valsts lielākajā komercbankā Bank of Cyprus.
Gan Laiki Bank, gan Bank of Cyprus esošie depozīti, kas pārsniedz 100 tūkstošu slieksni, uz laiku tiks iesaldēti. Domājams, ka to īpašniekiem nāksies piedalīties Kipras finanšu sektora glābšanā, zaudējot daļu no savas naudas. Pagaidām nav zināms, no cik lielas daļas viņiem nāksies šķirties, tomēr ir izskanējuši minējumi, ka lielo depozītu turētājiem varētu atsavināt 30-40%.
Eirogrupas vadītājs Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms ir izteicies, ka šādi varētu tikt iegūti 4,2 miljardi eiro (2,94 miljardi latu), ziņo Reuters.
Iepriekšējo aizdevēju piedāvājumu, saskaņā ar kuru visiem Kipras banku noguldītājiem būtu jāsamaksā vienreizēja nodeva, pagājušajā nedēļā noraidīja valsts parlaments.
Pirmdien panāktā vienošanās netiks nodota apstiprināšanai likumdevējiem, jo parlaments pagājušajā nedēļā pieņēma likumu par banku restrukturizāciju, kur šāds mehānisms ir paredzēts.
Kiprā neviens nepriecājas
Pēc panāktās vienošanās SVF vadītāja Kristīne Lagarda to novērtēja kā «saprātīgu un uzticamu plānu», lai palīdzētu atjaunot uzticību Kipras banku sistēmai.
Apmierināts bija arī Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible, kurš uzsvēra, ka ir panākts tāds rezultāts, par kādu iestājās Berlīne - milzīgā finanšu nasta daļēji tiks uzkrauta uz investoru un depozītu turētāju pleciem, bet Kipras finanšu sektors samazināšoties līdz «veselīgiem apmēriem», raksta Deutsche Welle.
Kiprā neviens nav priecīgs par noslēgto vienošanos, tomēr izskan krasi atšķirīgi viedokļi, vai tas ir mazākais ļaunums, kas varēja notikt.
«Mēs esam panākuši labāko iespējamo iznākumu esošajos apstākļos,» uzskata Kipras finanšu ministrs Mihalis Sariss. «Mēs neesam uzvarējuši kauju, bet esam novērsuši postošu aiziešanu no eirozonas.»
Savukārt Kipras parlamenta finanšu komitejas vadītājs Nikolass Papadopuls ir pārliecināts, ka vienošanās mērķis nav glābt salas ekonomiku: «Mēs virzāmies pretī dziļai recesijai un augstam bezdarbam. Viņi [starptautiskie aizdevēji] vēlējās mums pavēstīt, ka Kipras ekonomika ir jāiznīcina, un lielā mērā viņiem tas ir izdevies - viņi ir iznīcinājuši mūsu banku sektoru.»
Daži tuvākie gadi Kiprai varētu būt smagi. Skaidrs, ka līdz ar Laiki Bank likvidāciju darbu zaudēs aptuveni 9000 cilvēku, bet virkne uzņēmumu varētu bankrotēt.
Valdībai būs jāpieņem nepopulāri lēmumi, piemēram, samazināt algas valsts sektorā strādājošajiem un palielināt nodokļus.
Tomēr ir cilvēki, kas domā, ka Kipra spēs pārvarēt krīzi un iznākt no tās stiprāka. «Kiprai tas ir jauns sākums. Es ticu, ka divos trīs gados Kipra nostāsies uz kājām,» pārliecināts bijušais Kipras Centrālās bankas vadītājs Afksentis Afksentiu.