Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

No ikra līdz āķim

Lai zivis spētu vairoties dabiskā vidē, katrai sugai nepieciešami tai piemēroti apstākļi. Zivju mazuļu mirstības samazināšanai pirmo dzīves laiku atsevišķas sugas aizvien biežāk aizvada zivaudzētavās, pēc kurām nonāk dabiskajās ūdenstilpēs. Lai arī ražens zivju loms ir makšķernieka prieks, ir jānodrošina ne vien mākslīgu zivju pavairošana nārstu dīķos, bet arī iespēju robežās jārūpējas par dabiskā nārsta aizsardzības pasākumiem.

Karpveidīgajām zivīm (karpām, karūsām, raudām u. c.), kas ir siltumu mīlošas, pašreizējā temperatūra ūdenstilpnēs ir par zemu, tāpēc tām sācies mazaktīvais, mazkustīgais periods, kad šīs zivis pat arī mazāk barojas. Plēsējiem - līdakām, asariem, zandartiem, visu gadu ir aktīvs periods, un šīs zivis neizjūt pārmaiņas. Savukārt lašveidīgajām zivīm daļēji sācies nārsts, un atbildīgās institūcijas raugās, lai maluzvejnieki netiek tām klāt.

Zivju ražība atšķiras

Zivju nārstu ietekmē ūdens temperatūra, ūdenī izšķīdušā skābekļa daudzums, barības vielu pieejamība, arī nārstojošo zivju skaits un to ikru kvalitāte u. c. Ja piemērotu apstākļu zivju nārstam trūkst, tas var ierobežot sugas izplatību. Kā skaidro Ivars Putnis, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Hidrobioloģijas katedras lektors, vides apstākļi pa gadiem mēdz būt mainīgi, kā rezultātā veidojas ražīgākas un neražīgākas zivju paaudzes, kas ietekmē zivju kopējā daudzuma izmaiņas nākotnē. «Nārsta sekmību un paaudzes ražību raksturo izdzīvojušo mazuļu skaits. Zivīm raksturīgi, ka lielākā mirstība parasti novērojama zivju agrīnās attīstības posmos - ikru un kāpuru stadijās. Taču, inkubējot ikrus zivaudzētavās, to mirstība ir vairākas reizes zemāka nekā dabiskajos apstākļos, kas ļauj no neliela vaislas zivju daudzuma iegūt samērā lielu mazuļu skaitu. Izlaižot paaugušos mazuļus dabiskos ūdeņos, ir lielāka iespējamība, ka tie izdzīvos, tāpēc, piemēram, izlaižot Latvijas ūdenstilpēs karpu mazuļus, tie spēj iedzīvoties un izaugt līdz pieaugušu zivju izmēram, kaut gan sekmīgs šo zivju nārsts mūsu klimata zonā dabiskos apstākļos vairumā gadījumu nav iespējams,» stāsta I. Putnis.

Dabiskais nārsts - prioritāte

Mūsdienās ūdeņos sastopamā dabiskā zivju sabiedrība ir veidojusies ilgākā laika posmā ar sugām, kas ir piemērojušās dzīvei mūsu platuma grādos. Līdz ar to šīs sugas ir spējīgas vairoties pašas. Par apdraudējumu var runāt, ja suga mākslīgu vai dabisku faktoru dēļ tiek pārmērīgi izmantota, piemēram, izķerta vai izēsta līdz līmenim, kad tā vairs nespēj sevi atražot vai arī vides apstākļu izmaiņu dēļ tai ir nesekmīgs nārsts. Tad ir jādomā ne tikai par mākslīgu zivju pavairošanu zivaudzētavās, bet arī par dabiskā nārsta aizsardzības pasākumiem, jo tiem ir būtiska loma zivju resursu saglabāšanā. No mazuļu ielaišanas visvairāk ir atkarīgas sugas, kas mūsu dabiskajos apstākļos nespēj vairoties un ir atkarīgas tikai no ielaišanas. «Hidroelektrostacijas izbūve Daugavā apturēja ceļotājzivju migrācijas uz nozīmīgām nārsta vietām Daugavas augštecē. Lai kompensētu zivju resursiem nodarītos zaudējumus, ceļotājzivis mākslīgi pavairo valsts zivaudzētavās. Baltijas laša daudzums noteikti samazinātos, ja tas vairs netiktu mākslīgi pavairots,» stāsta I. Putnis, kā vēl vienu sugu minot arī Eiropas zuti, kas ir apdraudēta suga visā Eiropā, taču sarežģītā dzīves cikla dēļ tā mākslīgā pavairošana zivaudzētavās pagaidām nav iespējama. Eiropas zutis veic garas nārsta migrācijas uz Sargasu jūru. Atpakaļ migrējošos zušu mazuļus nozvejo Eiropas piekrastē un pēc tam transportē uz izlaišanas vietām, tajā skaitā arī uz Latviju, samazinot potenciālo mirstību migrācijas laikā. Jāņem vērā, ka, neraugoties uz makšķernieku vēlmi pēc eksotiskāka loma, apdraudētu sugu pavairošanas jēga dabiskās ūdenstilpēs ir izvērtējama katrā individuālajā gadījumā, lai samazinātu iespējamās negatīvās ietekmes uz ekosistēmu kopumā.

Jāvērtē atšķirīgā ietekme

Lai ilgtermiņā neradītu negatīvu ietekmi uz vidi, pirms zivju resursu papildināšanas būtu jāsaprot, kāda ūdenstilpē* ir jau esošā zivju sugu sabiedrība un biomasa. Īpaši piesardzīgiem jābūt ar jaunu sugu introdukciju, jo to parādīšanās var negatīvi ietekmēt ekosistēmu kopumā. Arī ar zināmām sugām jāuzmanās, jo, piemēram, makšķernieku iecienītās karpas, kas nav Latvijas dabai raksturīga suga, ielaišanai ezeros var būt gan neitrāla, gan negatīva ietekme. «Karpas, aktīvi barojoties no grunts, saduļķo ūdeni, kā arī veicina gruntī izgulsnēto barības vielu apriti, kas vasaras sezonā var pastiprināt aļģu savairošanos, novedot pie vispārējas ūdens kvalitātes samazināšanās. Neliela karpu daudzuma ielaišana dziļākā ezerā, iespējams, neradīs šādas sekas, taču lielāka karpu daudzuma ielaišana seklākā ūdenstilpē var būtiski pasliktināt tās ekoloģisko stāvokli,» uzsver I. Putnis, norādot, ka zivju resursu papildināšanai ir jānorisinās, sadarbojoties speciālistiem, lai nenodarītu pāri ekosistēmai. Pozitīvi vērtējama plēsīgo zivju mazuļu izlaišana ūdenstilpēs, kurās ir liels izmēros nelielo karpveidīgo zivju daudzums un ir traucēta plēsīgo zivju atražošanās dabisku vai cilvēka radītu faktoru dēl, piemēram, atsevišķos ezeros makšķernieku radītais spiediens uz plēsīgajām zivīm varētu būt samērā augsts un šo sugu mākslīga pavairošana teorētiski varētu uzlabot ezera ekoloģisko stāvokli.

*Ūdenstilpe - dabiska ūdenskrātuve; ūdenstilpne - mākslīgi veidota ūdenskrātuve.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Citas snauž, citas nārsto

Karpveidīgajām zivīm (karpām, karūsām, raudām u. c.), kas ir siltumu mīlošas, pašreizējā temperatūra ūdenstilpnēs ir par zemu, tāpēc tām sācies mazaktīvais, mazkustīgais periods, kad šīs zivis pat arī mazāk barojas.
Plēsējām - līdakām, asariem, zandartiem, visu gadu ir aktīvs periods, un šīs zivis neizjūt pārmaiņas.
Savukārt lašveidīgajām zivīm daļēji sācies nārsts. Latgales ezeros, kur nārsto sīgas un repši, nārsts ir aktīvāks. Taču tā saucamajās lašupēs, lai gan ūdens temperatūra ir atbilstoša (ap +6 grādiem), nārstu kavē zemais ūdens līmenis, liedzot zivīm pārvietoties. Lielajās upēs, tādās kā Gauja, Salaca, pamatā nārsto laši, savukārt to pietekās, mazākajās upēs - taimiņi (lai gan taimiņi nārsto arī lielākās upēs).
Zivju migrāciju būtiski ietekmē hidroelektrostacijas, bebru dambji un maluzvejnieku aktivitātes.
Iedzīvotāji aicināti iesaistīties, piemēram, upju tīrīšanas talkās, attīrot tās no ūdensaugiem, kas veicina ūdenstilpņu aizaugšanu, un bebru aizsprostiem. Kā arī ziņot par maluzvejniekiem un dabas piesārņotājiem.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?