Festivālā, kas notiks no sestdienas līdz trešdienai, 18.novembrim, būs apskatāmi 12 Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas studentu darbi. Kopumā piecās dienās varēs aplūkot vairāk nekā 50 dažādās tehnikās veidotu vai izgaismotu objektu ielās, parkos, pilsētas laukumos, uz namu fasādēm, parādot Rīgu neierastā gaismā.
Savdabīga iecere - izmantojot starus, atjaunot zudušo Rīgas pils Svētā Gara torņa jumtu - dzimusi arhitektam Pēterim Blūmam. Jau tālajā 1979.gadā, veidojot diplomdarbu par Rīgas pili, viņam radusies doma abus torņus restaurēt vēsturiskajā izskatā ar konusveida jumtiem, kas tur atradušies vairāk nekā 300 gadu. «Kāpēc to jumtu nav? Tāpēc, ka vienam skolotājam gribējās skatīties rīta zvaigzni un 1818.gadā viņš saņēma atļauju, ka būvmeistrs, kurš pilī vēlāk dzīvoja tajā pašā tornī, var tos jumtus nojaukt,» stāsta P.Blūms. Šī anekdotiskā gadījuma dēļ pilsētas panorāma daudz zaudē. «Man ārkārtīgi gribas, lai Rīgas pils izskatītos pēc pils, nevis pēc zaptes burkas,» uzsver arhitekts.
Vecpilsētā būs skatāmi vēl vairāki interesanti objekti. Visvecākā Rīgas mūra māja - Sv.Jura baznīca Skārņu ielā - pārtaps par pludmali pašā Vecrīgas sirdī. Jēkaba laukumā varēs baudīt Tauriņdeju. Organizatori sola atgriešanos siltā vasarā, kad visapkārt staro prieks. Tauriņdejā projekciju programma mīsies ar iluzionistu pāra Pecolli pārsteigumiem.
Vēl nepieredzēts gaismas uzvedums būs Vērmanes dārzā. Tur, izmantojot slavenā zinātnieka Nikola Teslas izgudrojumu Teslas spoli, elektrību pārveidos ārkārtīgi augstas voltāžas enerģijā, radot dārdoša zibens efektu. Uzņēmuma Pro 1 Stage tehniskais direktors Andrejs Mefodovskis stāsta, ka šo tehnoloģiju izmanto gan lampās, gan plazmas bumbās, kas veikalos nopērkamas kā dekori, gan daudz kur citur, taču no Vācijas uz Rīgu atvestā iekārta ir krietni lielāka. Tā spēj radīt trīs metrus garus zibšņus. A.Mefodovskis mierina, ka skatītāji nebūs apdraudēti, jo zibeņošanas vieta būs norobežota.
Vairākums festivāla objektu izvietoti pastaigu maršrutos Vecrīgas teritorijā un pilsētas centrālajā daļā, taču lielākie būs Brīvdabas muzejā un Skanstes ielas rajonā. Skanstes virsotnēs atradīsies augstākais objekts. Instalācija Gaismas virsotnes iezīmēs augsto ēku siluetus, ļaujot tās ieraudzīt no jebkuras vietas pilsētā. No tuvuma ēku fasādes pārvērtīsies par lielformāta gaismu ekrāniem. Šogad festivāls pašvaldībai izmaksās 90 000 latu, kas ir par 20 000 vairāk nekā pērn.