Sācies gads, par kuru izteiktas biedējošas prognozes. Tomēr 2012. gads var būt labs gads Latvijai, ja vien pasaulē nenotiek katastrofa.
Jānovērtē Latvijas valdības paveiktais valsts finanšu sakārtošanā. Mūsu valsts fiskālie rādītāji ir labi. Viens rādītājs, kuru mēs gan varētu vēlēties redzēt vismaz divas reizes lielāku, - ir valsts IKP pieaugums. Ir pienācis laiks iznākt no grāmatvedības un sakārtot arī reālo valsts ekonomiku, kam ir nepieciešama pavisam cita politika, nekā to piekopj Valda Dombrovska valdība.
Nekad nesaki «nekad», un baisākie «melnie gulbji» atlido nepiesakoties. Mēs nekad nezinām, kad sabruks Lehmann Brothers vai sāksies karš Irānā. Mēs mēģinām orientēties informatīvajā telpā, kā mākam. Tikai atcerēsimies, ka tā ir nepilnīga - mēs redzam daļu no realitātes, nevis pilnu ainu. To sarežģītajā pasaulē, kurā rosās tik dažādi spēlētāji, iespējams, neredz neviens.
Caurmēra noskaņojums Rietumu pasaules informatīvajā telpā pagājušajā gadā ir bijis izteikti depresīvs. Tomēr ņemsim vērā, ka informatīvā telpa no ziņu un jaunumu pasniegšanas vietas aizvien vairāk evolucionē sabiedrisko attiecību veidotāja, noteikta viedokļa modelētāja virzienā.
Ziņas tiek pasniegtas ne tikai, lai informētu, bet arī - lai ietekmētu. Nevar nepamanīt uzstājīgās SVF vadītājas Kristīnes Lagardas prognozes. SVF rīkotājdirektore pērn nevis vienu, bet vismaz divas reizes ir paudusi viedokli, ka pasaule atrodas jaunas Lielās depresijas priekšā. Ir liels jautājums, vai tā patiešām ir, vai neparasti drūmās prognozes tiek izteiktas, lai noteiktā - finanšu sektoram vēlamā - virzienā ietekmētu politiskos procesus.
Savukārt gada beigas pāršalca priecīga ziņa - sekojot Federālās Rezerves piemēram, arī Eiropas Centrālā banka sāka «kaisīt naudu no helikoptera», kā rezultātā Eiropas banku sektors saņēma 489 miljardu eiro lielu aizdevumu. Tā ir priecīga ziņa Latvijai, jo palielina Eiropas ekonomikas likviditāti, bet Eiropas tirgus ir ļoti nozīmīgs Latvijas ekonomikai, kas aizvien vairāk orientējas uz eksportu.
Ja Latvijas politikā notiks paradigmas maiņa un mūsu valdība beidzot sāks īstenot aktīvu, nevis pasīvu ekonomisko politiku, nākamie gadi var būt krietni labāki, nekā domājam. Var sakārtot makroekonomiku un pasīvi gaidīt, ka varbūt ieradīsies investors glābējs vai «finanšu tirgi» aplaimos. Bet var rīkoties aktīvi - paši piesaistīt investorus, valdība pati veidot projektus, īstenojot privātā un publiskā sektora partnerības principu. Ir milzīga starpība - vai valsts aizņemas 1 miljardu budžeta salāpīšanai vai 1 miljardu rūpnīcas būvei. Latvijai ir iespēja attīstīt jebkuru projektu, ja grib. Labām lietām pasaulē naudas pietiek.