gada novembrī publiski pieteica ideju par tautas kustības (juridiski - biedrības) veidošanu, un tāda arī 2014. gada 28. janvārī tika reģistrēta. Savukārt līdz partijas (biedrība turpina pastāvēt paralēli) dibināšanai vēl pagāja vairāki mēneši - Eiropas Parlamenta vēlēšanām kustība acīmredzot nejutās gatava vai nevēlējās tērēt resursus. 5. maijs, kad partija No sirds Latvijai dibināta, faktiski bija pēdējais brīdis, lai nenokavētu dalību arī Saeimas vēlēšanās (kandidātu sarakstu veidošana u. c. laiku patērējoši darbi).
Zināms lēnīgums, šķiet, ir arī iemesls daļai problēmu, ar kurām partija saskārusies. No tās interešu skatpunkta, pārāk ilgstoši Sudrabai nācās publiski skaidroties par savu ģeopolitisko orientāciju, paziņu un atbalstītāju loku, faktiski nerunājot par viņas politisko piedāvājumu (attiecīgi radot iespaidu, ka tāda nav). Pirms partijas izveides vienīgā biedrību un topošo partiju pārstāvošā runātāja publiskajā telpā bija pati Sudraba, kas komfortablāk jutās, runājot par nepieciešamību mainīt cilvēku domāšanu, vērtību sistēmu utt. Konkrētāki un daļai sabiedrības svarīgāki priekšlikumi ekonomikā, izglītībā, veselības aprūpē u. c. nozarēs parādījušies tikai pēdējos dažos mēnešos, apgrūtinot pašai partijai nepieciešamo sabiedrības uzmanības pārfokusēšanu no uzbrukumiem Sudrabas personībai uz partijas saturisko piedāvājumu. Ļoti koncentrētais fokuss uz līderi ir arī iemesls tam, ka pašas Sudrabas popularitātes reitings daudzkārt pārsniedz partijas reitingu. Šādai situācijai ir plusi un mīnusi. No vienas puses, līdere nodrošina atpazīstamību, no otras puses, viņas neveiksmes pārlieku ietekmē visas partijas tēlu un izredzes.