Tāpēc, ka lielākā daļa no mums, šodienas pieaugušajiem, skolā nekad nav mācījušies veidot attiecības, sarunāties, meklēt risinājumus, vārdu sakot - sadarboties. Jo arī mēs, tāpat kā liela daļa mūsu bērnu patlaban, 40 minūtes rātni sēdējām solos un klusējām, tad 10 starpbrīža minūtēs steidzām ātri izkliegt savu viedokli vai, tieši otrādi, klusītēm nozust no pārējo acīm. Kas nu ir mainījies? Nekas! Ir agresīvi vecāki, kas nāk uz skolu lamāties, un klusie, kuri atved bērnu līdz skolas durvīm un ātri pazūd.
Latvijas Vecāku kustībā (LVK) esam pētījuši, kā vecāki ir gatavi iesaistīties skolas dzīvē, un aktivitāšu spektrs ir plašs - vecāku atbalsts savu bērnu attīstībai mājās, dalība vecāku sapulcēs, sarunas ar skolotājiem, atvērto durvju dienas, elektroniskā komunikācija, dalība skolas padomē, neformālos un izklaidējošos pasākumos, skolu atbalsta biedrības, naudas piesaiste.
Bet lai gan interese ir milzīga, tikko jāver skolas durvis, atrunas birst kā no pārpilnības raga. Kāpēc vecāki vēlas turēties no skolas pa gabalu? Viņi ir gatavi sadarboties, ja redz tam jēgu. No aptaujām secināms, ka vecākiem trūkst informācijas, kā viņi var līdzdarboties, trūkst motivācijas, jo bieži vien izteiktie viedokļi netiek ņemti vērā. Arī zvans no skolas joprojām saistās ar kaut ko negatīvu. Vecāki ir pieraduši, ka tiek uzrunāti tikai tad, kad ir problēma - sliktas sekmes vai uzvedība. Vecāki ir arī noguruši ikdienas darbos.
Un tomēr ir arī skaisti, zaļi asni dubļainā laukā. LVK jau otro sezonu apvieno un māca vecākus - sarunāties un gribēt sadarboties produktīvi. Pērn veicām pētījumu par skolas un vecāku sadarbību un pavisam skaudri sapratām, ka problēma ir komunikācijā un informācijas apritē. Open parents ir vecāku sadarbības un izglītošanās projekts, kas apvieno aktīvus vecākus. Viņi mācās, lai varētu atbalstīt savus bērnus gan skolā, gan mājās. Aizvien vairāk vecāku saprot, ka skolai no izdzīvošanas zonas ir jāpārtop par iedvesmojošas dzīves vidi. Bet to nevar panākt ar lamām un dusmām, bet tikai pārveidojoties pašiem. Ļoti ticam, ka arī skolotāji savā ierakumu pusē to apjauš un mainās, lai abas puses varētu satikties produktīvās un pozitīvās sarunās bērnu labā. Varbūt ir vērts sākumā noskaidrot, ko katrs vispār saprot ar vārdu «sadarbība», ko no tā vēlas skolotāji, ko vecāki, ko bērni. Kāds ir mūsu kopīgais mērķis, kāpēc ir svarīgi sadarboties, un ko es pats varu darīt lietas labā?
*Latvijas Vecāku kustības vadītāja