Zinātnieku atklājums ļāvis izveidot ārkārtīgi precīzus pulksteņus, kas nosaka pareizu laiku gan GPS satelītos, gan bankās, kā arī viesis cerības izveidot jauna tipa un nepieredzēti ātrus superdatorus, skaidroja raidsabiedrība BBC. «Iespējams, kvantu datori mainīs mūsu ikdienas dzīvi šajā gadsimtā tikpat radikāli, kā pagājušajā simtgadē to mainīja klasiskie datori,» uzsvēra balvas piešķīrēji no Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas.
Nobela prēmijai fizikā šogad pievērsta pastiprināta uzmanība, un daudzi prognozēja, ka prestižo apbalvojumu piešķirs par Higsa bozonu atklāšanu, kuru apstiprinošās ziņas pāršalca pasauli šovasar, un tas jau dēvēts par pusgadsimta lielāko sasniegumu fizikā. Taču līdzšinējā prakse rāda, ka zinātnieki tiek apbalvoti ar Nobela prēmiju gadiem pēc to atklājuma.
Abiem 68 gadus vecajiem prēmijas ieguvējiem savstarpēji jāsadala astoņu miljonu zviedru kronu (652 tūkstoši latu) lielā naudas prēmija. Agrāk laureāti saņēma desmit miljonus kronu, taču ekonomiskās krīzes dēļ naudas balva samazināta. Nobela prēmijas tiks pasniegtas svinīgā ceremonijā 10. decembrī Stokholmā.