Fināla cienīgo maču abas komandas sāka neierastā sastāvā. Abi treneri izvēlējās spēlēt ar trīs balsta pussargiem bez izteikta pleimeikera, un abās komandās bija pārsteigumi pamatsastāvā centra aizsarga pozīcijā. Real boss Žozē Mourinju uz beņķa atstāja Serhio Ramosu, dodot priekšroku 19 gadu vecajam francūzim Rafaelam Varānam, bet viesu treneris Roberto Mančīni pamatsastāvā Džoleona Leskota vietā sūtīja Varāna vienaudzi Matiju Nastasiču.
Ar ne tiem radošākajiem balsta pussargiem pārblīvētā laukuma viduszona lika spēles galvenajiem notikumiem risināties flangos. Ir tikai likumsakarīgi, ka madridiešiem divus vārtus guva kreisajā malā spēlējošie Ronaldu un Marselu, bet otrā flangā esošais Anhels di Marija atdeva divas rezultatīvas piespēles.
«Mēdz teikt, ka, jo grūtāk gūts panākums, jo saldāk tas garšo, un tieši tā es pašreiz jūtos,» uzreiz pēc mača teica uzvaras vārtu autors Ronaldu. Viņa precīzais sitiens, kas nodrošināja Madrides Real klubam simto uzvaru Čempionu līgā, lika Mourinju eiforijā nošļūkt uz ceļiem pa Santiago Bernabeu stadiona zālienu. Par viņa dārgā uzvalka sabendēšanu, šķiet, satraucās visi, izņemot pašu portugāli. «Vislielākais prieks ir par to, ka mana komanda atguvusi savu DNS. Šī ir varena uzvara pret varenu klubu. Mēs nebijām pelnījuši tik grūtu spēli, bijām pelnījuši uzvarēt agrāk nekā pēdējā minūtē,» savus padotos slavēja Mourinju.
Sarūgtinājumu par zaudējumu neslēpa Mančīni. Viņš bija neapmierināts ar savas komandas sniegumu pirmajā puslaikā. «Kad rezultāts bija 2:1, mums vajadzēja turpināt spēlēt tikpat «augstu», nevis «iesēsties» aizsardzībā. Esam ļoti sarūgtināti par zaudētajiem punktiem.»
Pārsteidzoši pārliecinošas uzvaras savā laukumā izcīnīja PSG un Malaga, kas izmantoja Kijevas Dinamo un Sanktpēterburgas Zenit klubu nepilnīgu koncentrēšanos atsevišķos mača nogriežņos.
Trešdien Čempionu līgas pirmās kārtas spēles aizvadīja arī E, F, G un H grupu komandas.