Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Pirmdiena, 11. novembris
Rainers, Nellija, Ojārs

Nodokļu konkurētspējas ziņā vēlamies būt pirmie reģionā

Par savu redzējumu, kādai jāizskatās Latvijas nodokļu sistēmai, lai tā būtu starptautiski konkurētspējīga un lai mūsu valsts spētu piesaistīt vairāk ārvalstu investīciju nekā citas reģiona valstis, kā arī par to, kāpēc uz Parīzi atšķirībā no Rīgas tūristi brauks, neraugoties uz cenām, stāsta domnīcas Certus valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Finanšu ministrija strādā pie nodokļu sistēmas pārskatīšanas. Savu piedāvājumu izstrādā gan sociālie partneri, gan Pasaules Banka. Tāds ir arī jūsu pārstāvētajai domnīcai Certus. Ko ietver jūsu priekšlikums attiecībā uz nodokļu sistēmas reformu, un kādas ir jūsu piedāvājuma priekšrocības?

Mēs varam izcelt trīs dažādus piedāvājumus tam, kā palielināt nodokļu ieņēmumus budžetā. Pirmo pieeju pārstāv Pasaules Banka un līdz ar to arī Finanšu ministrija, un tā ietver jaunu nodokļu ieviešanu, likmju paaugstināšanu, nodokļu bāzes paplašināšanu. Otrā pieeja, kuru piedāvā Certus, ir veidot tādu nodokļu sistēmu, kas būtu ekonomisko izaugsmi veicinoša, radītu unikālu konkurētspējīgu piedāvājumu mūsu reģionam, kā arī samazinātu motivāciju iesaistīties ēnu ekonomikā. Trešā pieeja ir nodokļu administrēšanas un iekasēšanas uzlabošana, kuru Certus rīkotajā ekonomikas forumā, kas pilnībā bija veltīts nodokļu sistēmas reformēšanai, pārstāvēja Igaunijas Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs.

Pirms mēs runājam par Certus piedāvājumu, vēlējos vaicāt, cik procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP) būtu jābūt nodokļu ieņēmumiem, lai mēs Latvijā spētu nofinansēt visas savas vajadzības? Pašlaik tie ir 29,2% no IKP.

Te ir uzmanīgi jāpieiet terminam «vajadzības». Piemēram, veselības aprūpē cilvēki vēlas, lai valsts darītu vairāk, taču, kad uzzina, cik tas maksā un ka tāpēc, iespējams, jāpaaugstina nodokļi, izpratne par vajadzībām mainās. Tāpēc uzmanīgi jāizvērtē, kas ir mūsu vajadzības un kāda ir to cena. Atbildot uz jūsu jautājumu, uzskatu, ka mūsu attīstībai un vajadzībām optimāli būtu, ja nodokļu ieņēmumi būtu viena trešdaļa no iekšzemes kopprodukta - 32-33%. Es pat norādītu uz Igaunijas līmeni - 33,8%.

Atgriežoties pie Certus priekšlikuma, ko tas ietver?

Mēs vēlamies uzlabot valsts starptautisko konkurētspēju un tieši investīciju piesaistes jomā. Mēs, tas ir, Latvija, primāri konkurē ar trim valstīm - Lietuvu, Igauniju un Baltkrieviju. Pasaule nav plakana, investīcijas plūst no centra uz tuvējo perifēriju. Piemēram, Somijas vai Zviedrijas investīcijas vispirms plūst uz Igauniju, Vācijas investīcijas - uz Poliju, tad Lietuvu. Lai Latvija piesaistītu ārvalstu investoru interesi, mums jādomā, kā mūsu nodokļu sistēma izskatās reģionālajā kontekstā, salīdzinot ar Lietuvu, Igauniju un arī Baltkrieviju. Protams, nodokļu sistēma nav vienīgais investīciju piesaistes priekšnoteikums, taču tā ir gana nozīmīga. Ja mēs runājam, piemēram, par Ķīnas investīciju piesaisti, tad jāteic, ka Baltkrievija ir izdarījusi daudz vairāk mājasdarbu nekā Latvija. Mūsu nākamās grupas konkurenti investīciju piesaistē ir Polija un citas Centrāleiropas valstis. Mēs konkurējam ar uzņēmumu ienākuma nodokli, kam ir samērā liela nozīme, ja runājam par investīciju piesaisti, piemēram, apstrādes rūpniecībā. Jo šajā nozarē svarīgas ir investīcijas pamatlīdzekļos un līdz ar to saistītie atvieglojumi pamatlīdzekļu iegādei. Attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli un tajā paredzētajiem atvieglojumiem apstrādes rūpniecībai Latvija ir samērā konkurētspējīga, tajā skaitā arī ar Igauniju. Ja runājam par darbaspēka nodokļiem, tad tie ir mazāk svarīgi apstrādes rūpniecībā, piemēram, kokrūpniecībā, bet tiem ir milzīga nozīme tādās nozarēs kā informāciju tehnoloģijas, kas ir cilvēkkapitāla ietilpīgas. Te mūsu darbaspēka nodokļu plaisa (visi darbaspēka nodokļi kā procenti no darbaspēka izmaksām), kas aprēķināta pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) metodoloģijas, ir 42,5% no darbaspēka izmaksām, Igaunijā - 39%. Arī Lietuvā šī darbaspēka nodokļu plaisa ir zemāka. Tā ka Igaunijai mēs zaudējam gan uzņēmumu ienākuma nodokļa ziņā, jo mums reinvestētā peļņa tiek aplikta ar nodokļiem, gan darbaspēka nodokļu plaisas ziņā. Tāda ir tā bilde. Ja investori pieņemtu lēmumus par investīcijām mūsu reģionā tikai pēc nodokļu sistēmas draudzīguma, tad mēs Baltijā esam trešajā vietā - aiz Igaunijas un Lietuvas. Tāpēc mūsu piedāvājums attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli ir pārņemt Igaunijas pieredzi un reinvestēto peļņu neaplikt ar šo nodokli, vismaz attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem. Attiecībā uz darbaspēka nodokļiem mums ir gana inovatīvs priekšlikums. Ja mēs vienkārši samazināsim iedzīvotāju ienākuma nodokli un to kompensēsim ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes paaugstināšanu, tad mēs būsim apmēram Igaunijas līmenī, bet tomēr numur divi reģionā. Certus vēlējās piedāvāt pieeju, kas tagad, 2016. gadā, būtu līdzvērtīga Igaunijas lēmumam neaplikt reinvestēto peļņu ar nodokļiem 2000. gadā un kas nodokļu pievilcības ziņā mūs padarītu par pirmo valsti reģionā. Tātad mūsu piedāvājums ir - kombinēt progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi ar sociālo iemaksu un izmaksu griestiem. Paskatīsimies rūpīgi uz Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI). Tās ir unikālas tādā ziņā, ka ļoti cieši saistītas ar to, kādu pakalpojumu to maksātājs saņem no valsts. Faktiski VSAOI sastāv no vairākiem maksājumiem - par maternitāti, bezdarbu, pensiju un citiem. Palūkosimies, piemēram, uz VSAOI maksājumu bezdarba apdrošināšanai. Tā faktiski ir apdrošināšanas polise konkrētam pakalpojumam, kas saistīta ar konkrētu procentu no bruto algas, kas tiek šim mērķim novirzīts. Taču ir arī citi apdrošināšanas veidi, piemēram, OCTA, kur iemaksas un izmaksas nav saistītas ar procentu no bruto algas. Līdz ar to arī attiecībā uz VSAOI būtu iespējams noteikt gan iemaksu, gan izmaksu griestus.

Kādi būtu šie griesti?

Ekonomiskās izaugsmes piesardzīgajā scenārijā tie būtu 2787 eiro (bruto alga) un izrāviena scenārijā - 1784 eiro. Piesardzības scenārijā griesti attiektos uz 2% strādājošo, izrāviena - uz 5%.

Vai esat rēķinājuši, kādu ietekmi šis priekšlikums atstās uz valsts sociālās apdrošināšanas budžetu?

Mēs esam rēķinājuši, kāda mūsu priekšlikuma ieviešanas gadījumā būtu darbaspēka nodokļu plaisa. Pie programmētāja vidējā līmeņa bruto algas - 4000 eiro - pašreizējā darbaspēka nodokļu plaisa no 42,6% samazinās uz 36,9%, kas nozīmē zemāku līmeni nekā Igaunijā un Lietuvā un mūs izvirza pirmajā vietā reģionā. Runājot par ietekmi uz sociālās apdrošināšanas budžetu, jāatgādina, ka mēs runājam arī par izmaksu griestiem. Tā ka ilgtermiņā tas līdzsvarojas, jo mūsu priekšlikumā neredzēsim 10†000 eiro lielas pensijas.

Cik ilgā laikā iemaksas un izmaksas līdzsvarosies?

Skaidrs, ka šo principu nedrīkst attiecināt uz esošajiem pensionāriem vai cilvēkiem, kas drīzumā pensionēsies. Tas nav ne gada, ne arī piecu gadu jautājums. Taču iemaksu un izmaksu līdzsvarošanai ir iespējams izmantot sociālās apdrošināšanas budžeta uzkrājumu, kas ir pusmiljarda eiro apmērā.

Tātad, vienkārši runājot, pašreizējiem pensionāriem nav jāsatraucas, ka jūsu priekšlikuma ieviešanas gadījumā nevarēs, piemēram, indeksēt pensijas?

Nē, jo, kā jau teicu, sociālās apdrošināšanas budžetā ir uzkrājums. Ja būs zināma interese par mūsu piedāvājumu, tad esam gatavi detalizētāk rēķināt ietekmi uz sociālās apdrošināšanas budžetu. Jāteic, ka pensiju otrais līmenis līdzsvarosies momentā, arī bezdarbnieku pabalsti. Jārunā ir arī par pirmo pensiju līmeni, kur līdzsvarošana prasīs ilgāku laiku, bet tur ir uzkrājums.

Par citu jūsu piedāvājuma aspektu. Vairāki ekonomisti uzsvēruši, ka jebkāda veida ienākumi - gan no darba, gan no kapitāla - būtu taksējami ar vienādu likmi. Jūsu priekšlikumā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir krietni zemāka par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi.

Es piekrītu, ka kopējais princips - vienāda likme visiem ienākumiem - tāds varētu būt. Taču, vai mēs varam prognozēt, kas notiks, ja mēs paaugstināsim nodokļus, kas saistīti ar kapitālu? Būs rūpīgi jāvērtē, vai kapitāls neaizplūdīs uz citām valstīm. Piemēram, darbaspēka aizplūšana nodokļu likmju paaugstināšanas dēļ varētu prasīt vairākus gadus, taču kapitāls to var izdarīt pāris dienās. Tāpēc ar nodokļu likmēm ienākumiem no kapitāla ir jābūt ļoti uzmanīgiem.

Tajā pašā laikā daudzās Rietumeiropas valstīs uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes ir 20% un pat 25%. No jūsu teiktā izriet, kapitālam masveidā no šīm valstīm vajadzētu bēgt uz Latviju, kur uzņēmumu ienākuma nodoklis ir tikai 15%. Taču praksē tā tomēr nenotiek.

Minēšu piemēru. Latvijā ir samazinātas PVN likmes viesnīcu pakalpojumiem, lai piesaistītu tūristus. Ja mēs šo PVN likmi paaugstinātu un viesnīcu cenas pieaugtu, iespējams, tūristu skaits samazinātos. Tajā pašā laikā, ja PVN likmes dēļ pieaugtu viesnīcu cenas Parīzē, tūristi tāpat brauktu uz turieni, neraugoties uz augstajām cenām. Respektīvi, svarīgs ir viss piedāvājums kopā, un tūrisma jomā, ja nerunājam par cenām, Rīga nevar mēroties ar Parīzi. Parīzei nav vajadzīgas zemas viesnīcu cenas, lai piesaistītu tūristus, jo ir cits ļoti spēcīgs tūrisma piedāvājums, kāda Rīgai nav. Tas pats ar uzņēmējdarbību. Vai mēs esam tik pārliecināti, ka citi nosacījumi līdztekus nodokļu likmēm mums ir daudz labāki nekā Igaunijā un Lietuvā, lai kapitāls paliktu šeit?

Tomēr Ārvalstu investoru padome apgalvo, ka izšķirošas ir ne tikai nodokļa likmes, bet arī tiesiska vide, elektrības izmaksas, pieejams kvalificēts darbaspēks. Nereti ārvalstu investors izvēlēsies nevis valsti, kur ir par pāris procentiem zemāki nodokļi, bet valsti, kur ir kvalificēts darbaspēks, laba infrastruktūra, tiesiska vide, lai arī varbūt nedaudz augstāki nodokļi.

Tā ir tiesa. Nesen Ārvalstu investoru padome pasūtīja pētījumu par to, kas ir galvenie šķēršļi ārvalstu investoriem, un kā galvenais izkristalizējās tiesiskuma problēmas, īpaši maksātnespējas jomā. Taču aptaujāti tika jau šeit strādājoši investori, kas Latvijā jau investējuši. Protams, šie jautājumi jārisina, jo potenciālie investori pirms lēmuma pieņemšanas noteikti konsultēsies ar šeit jau strādājošajiem investoriem. Tomēr būtiski ir tas, ka šajā pētījumā netika aptaujāti potenciālie investori. Mums ir svarīgi risināt esošo investoru problēmas, tomēr jāfokusējas arī uz to, kas varētu traucēt veikt jaunas investīcijas investoriem, kuri vēl Latvijā to nav darījuši. Kad es biju ekonomikas ministrs, kāds ārvalstu investors vēlējās uz Latviju pārcelt 500 augsti apmaksātu programmētāju darba vietas, un viņa primārā interese bija par darbaspēka nodokļiem. Šis investors Latviju tā arī neizvēlējās.

Jūs piedāvājat arī progresīvo ienākumu nodokli, ko vēlas liela daļa sabiedrības, taču pret to iebilst uzņēmēju organizācijas. Kāpēc šādas pretrunas un tik atšķirīgas vēlmes?

Es viennozīmīgi esmu pret vienkārša progresīvā ienākumu nodokļa ieviešanu, jo tas palielinās ēnu ekonomikas īpatsvaru. Arī OECD pētījumi liecina, ka ir korelācija starp likmju progresivitāti un ēnu ekonomiku. Pēc būtības tas būs vairāk progresīvais nodoklis publiskajam sektoram, kur nav aplokšņu algu. Tajā pašā laikā mēs piedāvājam progresīvo ienākumu nodokli, taču tikai kopā ar sociālo iemaksu un izmaksu griestu noteikšanu. Tādējādi tiek samazināts arī kopējais darbaspēka nodokļu slogs. Tikai progresīvo ienākumu nodokli bez sociālo iemaksu un izmaksu griestu noteikšanas es neatbalstu. Kāpēc sabiedrība vēlas šādu nodokli? Vienā no sabiedriskās domas aptaujām divas trešdaļas respondentu uz jautājumu, vai Latvijā ir iespējams godīgā ceļā kļūt bagātam, atbildēja - nē, jo daudzos uzņēmumos tiešām tiek maksātas aplokšņu algas un ir redzamas luksusa mašīnas ar citās valstīs reģistrētiem numuriem, lai samazinātu nodokļus. To valsts pārmet uzņēmējiem, savukārt uzņēmēji valstij pārmet, ka tā ar viņu samaksātajiem nodokļiem rīkojas nesaimnieciski. Es uzskatu, ka abām pusēm jāsper solis pretī un jāmeklē kompromiss. Domāju, ka mūsu piedāvājums ir šāds kompromiss.

Jūs jau minējāt, ka nodokļi nav vienīgais priekšnoteikums, lai piesaistītu investīcijas. Kā jūs teiktu, kas mums vēl jāizdara, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un uzņēmējdarbībai draudzīgu vidi?

Tas ir jautājums par prioritātēm. Ko mēs darām vispirms, ko darām pēc tam. Es teiktu, ka uzņēmējdarbības vides uzlabošanai primāri jāatrisina jautājums par maksātnespējas procesu sakārtošanu, jo to kā prioritāti ir izvirzījuši esošie ārvalstu investori, un viņu viedoklis būs ļoti svarīgs arī potenciālajiem investoriem.

Uzņēmēji ir daudz runājuši par nepieciešamību veikt reformas izglītībā. Nevaru jums kā bijušajam izglītības un zinātnes ministram nepajautāt - kā vērtējat tos procesus, kas pašlaik notiek šajā nozarē?

Ja runājam par vispārējo izglītību, tad uzsāktais virziens ir pareizs. Te gan mums būs jāizšķiras, vai mēs ejam Somijas vai anglosakšu ceļu. Somijas gadījumā skolotāju var salīdzināt ar ķirurgu, bet anglosakšu - ar medmāsu. Tās ir pilnīgi citas atbildības, brīvības un arī atalgojuma pakāpes. Skolotāju - ķirurgu neviens negrasās «mikromenedžēt», kā tas ir skolotāja - medmāsas gadījumā. Pašlaik Latvijā ir pazīmes no abiem modeļiem, bet sabiedrībai būtu jāsaprot, uz kādu modeli mēs vēlamies virzīties. Patlaban tas vēl nav skaidrs.

Ja runājam pavisam konkrēti - ko darīt ar mazajām lauku skolām? Pašreizējais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis vairākkārt uzsvēris, ka skolās, kurās ir ļoti maz skolēnu, skolotāji arī nevarēs normāli nopelnīt.

Mazās lauku sākumskolas jāatstāj, tām jābūt ģeogrāfiski pietiekami plaši izvietotām un labi pieejamām. Tās nedrīkst slēgt. Taču mazās vidusskolas ar nepietiekamu skolēnu skaitu ir jāslēdz. Mēs nevaram uzturēt nekvalitatīvas vidusskolas, kas tomēr ir starpposms pirms jauniešu studijām augstskolās, tikai tāpēc, ka ir pašvaldības, kas vēlas mazās vidusskolas saglabāt. Skolu tīkls ir kā piramīda, kur piramīdas apkšējā daļa - sākumskolas - ir visplašākais un tālāk jau piramīda sašaurinās. Tāpēc nav pareizs jautājums, vai jāslēdz lauku skolas, jo atbilde ir - sākumskolas nē, bet vidusskolas ar nepietiekamu skolēnu skaitu - jā.

Ja jums piedāvātu tagad strādāt izglītības un zinātnes ministra amatā, vai jūs gribētu?

Ko nozīmē - gribētu? Ja vajag, tad vajag.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Domnīca Certus

Dibināta 2015. gadā
Vadītājs ir ekonomists, bijušais ekonomikas ministrs un izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis
Domnīcas darbību 100% finansē privātais uzņēmēju sektors
Uzdevums - veidot dialogu starp uzņēmējiem, publiskā sektora lēmumu pieņēmējiem un akadēmiskajiem spēkiem, radot valsts attīstības vīziju
Domnīca rīko ikgadējo Certus forumu, kas kļūst par valsts mēroga platformu ekonomikas attīstības ideju apspriešanai
Avots: Certus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Salivans: Baidens ar Trampu runās par atbalstu Ukrainai

ASV prezidents Džo Baidens, trešdien Baltajā namā tiekoties ar prezidenta vēlēšanu uzvarētāju Donaldu Trampu, kā sagaidāms, mudinās Trampu turpināt atbalstu Ukrainai, telekanālam CBS sacīja prezide...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?