KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis otrdien atbildīgās Saeimas komisijas izbraukuma sēdē domnīcā Providus, kur prezentēja secinājumus pēc pēdējās vēlēšanu kampaņas, sacīja, ka likumā vajadzētu precīzi definēt, kas ir slēptā reklāma, un to aizliegt. Tam piekrita arī Providus pētniece Iveta Kažoka, iebilstot, ka «ir jāspēj noiet pa ļoti šauru līniju starp slēpto reklāmu un redakciju leģitīmām tiesībām atbalstīt kādu politisko spēku».
Diskusija par slēpto reklāmu, kas nozīmē kāda politiķa slavināšanu, nenorādot, ka par to ir samaksāts, norisinās jau vairākus gadus. Lielākā problēma - būs grūti pierādīt, ka par materiālu maksāts. Uz to norādīja vairāki deputāti. Providus uzskata, ka pietiktu likumā noteikt, ka tā ir aizliegta, un paredzēt bargākus sodus. Nacionālās radio un TV padomes pārstāvji demonstrēja divus tiesu spriedumus, kuros par vainīgu atzītais elektroniskais medijs sodīts ar Ls 75.
Atzīstot, ka jaunais partiju finansēšanas likums vēlēšanu kampaņā pārbaudījumu izturējis labi, KNAB tomēr rosina vairākas izmaiņas. Birojs vēlas, lai tā direktoram dotās tiesības vienpersoniski apturēt partijas kampaņu, ja tā pārsniegusi pieļautos kampaņas izdevumu griestus, tomēr pārņemtu tiesa. Birojs to varētu vienīgi ierosināt. «Tas noņemtu diskusijas par ietekmējamību un demokrātiskā valstī normāli pēdējā instance ir neatkarīga tiesa,» sacīja N.Vilnītis.
Lai cīnītos ar administratīvo resursu izmantošanu, birojs rosina 30 dienas pirms vēlēšanām vai nu liegt izdot pašvaldību finansētas avīzes, vai arī liegt tajās publicēt informāciju par deputātu kandidātiem. «Kluso dienu» skaitu, kad radio, TV un presē dienu pirms vēlēšanām nedrīkst publicēt reklāmas, rosināts pagarināt līdz trim. Tāpat birojs vēlas, lai priekšvēlēšanu izdevumu griestos atkal iekļautu izdevumus, kurus pēdējā kampaņā vairs neieskaitīja, piemēram, LPP/LC pasākumu Arēnā Rīga, partiju avīzes, kampaņu sagatavošanu u.tml. Likuma iepriekšējās izmaiņas izstrādājušās darba grupas vadītājs Saeimā Māris Kučinskis (TP) norādīja, ka izmaiņas ir apsveramas, bet būs grūti pieņemt priekšvēlēšanu gadā.
Providus pētījumā konstatēts, ka šogad bijusi dārgākā pašvaldību vēlēšanu kampaņa Latvijas vēsturē. Tomēr ne iztērētās naudas daudzums, ne pārkāpumi nevar sacensties ar 2006.gada kampaņu, kad LPP/LC un TP pārtērēja pusotru miljonu.
Tomēr kampaņām noteiktais limits esot pārāk augsts, un tam varēja pietuvoties tikai trīs partijas (TP, LPP/LC un TB/LNNK). Nākamgad gaidāmajās vēlēšanās tas būs vēl augstāks - ja šogad bija 471 tūkstotis, nākamgad - 570 tūkstoši. I.Kažoka norādīja uz sakarību, ka trīs visvairāk tērējušās partijas ir visvairāk atkarīgas no dažiem lieliem ziedotājiem. Gan diskusijas dalībnieki, gan KNAB piekrita, ka, par spīti krīzei, ir jāvirzās uz valsts finansējumu, kas «samazinātu korumpētus naudas piesaistes nosacījumus», teica I.Kažoka. KNAB šefs norādīja, ka neesot šaubu - sabiedrībā ideja nebūs populāra.