Valsts kontrole trešdien iepazīstināja medijus ar plānošanas reģionos veiktajās revīzijās konstatēto, norādot, ka šīm institūcijām paredzētie 13 miljoni latu jeb 19 miljoni eiro nav devuši rezultātus. Plānošanas reģioni ir pašvaldību dibinātas iestādes Rīgas, Vidzemes, Zemgales, Latgales un Kurzemes reģionos ar savu administrāciju un attīstības padomi, kurā ir pārstāvētas visas pašvaldības. Plānošanas reģioni sagatavo reģionu attīstības plānošanas dokumentus, kā arī uzrauga vietējo pašvaldību īstenotās politikas atbilstību tiem. Plānošanas reģioniem uzticēta arī sabiedriskā transporta pārvadājumu organizēšana, kas notiek kopā ar Satiksmes ministriju. Tieši šajā pozīcijā Valsts kontrole konstatējusi būtiskākos pārkāpumus, norādot, ka reģionu vadība nav nodrošinājusi pārvadātāju darbības kontroli.
Gatavi uzņemties funkcijas
Diena sazinājās ar Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāju, Salacgrīvas novada mēru Dagni Straubergu (Reģionu alianse) un viņa Latgales kolēģi Preiļu novada priekšsēdi Aldi Adamoviču (Latgales partija). Abi izteica iebildes pret Valsts kontroles secināto, taču pauda arī gandarījumu, ka ir sākusies ļoti noderīga diskusija par plānošanas reģionu nākotni. Pašvaldību vadītāji norādīja, ka ziņojumā minētā summa 19 miljonu eiro 93% apmērā līdz 2013. gada 31. janvārim bija paredzēta dotācijai sabiedriskā transporta pārvadātājiem, lai kompensētu no biļetēm neieņemto zaudējumu daļu un nodrošinātu pārvietošanās iespējas iedzīvotājiem. Plānošanas reģionu pamatfunkciju veikšanai ir paredzēti vidēji tikai 175 000 latu jeb 249 000 eiro gadā.
Šīs institūcijas ir gatavas pārņemt valsts funkcijas, to administrēšanu, ja valsts nodod līdzi arī finansējumu, uzsvēra A. Adamovičs. Kā piemēru viņš minēja profesionālo izglītību. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis norādīja, ka ir vēl vairāki jautājumi, kas skar vairākas pašvaldības, un tāpēc ir nepieciešama koordinējošā institūcija, «lai ministrijām nav jānodarbojas ar to, ar ko var nodarboties pašvaldības». LPS priekšsēdis un D. Straubergs uzsvēra plānošanas reģionu lomu, izvērtējot, kur reģionā vislabāk būtu ieguldīt tam paredzēto finansējumu. «Lai tas notiek atklāti, nevis pa ministriju virtuves durvīm - tad vinnē veiklākais, nevis tas, kuram nauda visvairāk nepieciešama,» teica D. Straubergs.
Reiz gribēja likvidēt
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (NA) Dienai norādīja, ka plānošanas reģionus noteikti nevajadzētu likvidēt. Tas būtu pretrunā arī ar valdības deklarācijā ierakstīto apņemšanos tos stiprināt. Ministrs sola, ka noteikti būs diskusija ar reģioniem un valsts institūcijām par funkciju deleģēšanu, kas gan neesot vienkārši. Jāatgādina, ka aicinājums ministrijām pārskatīt funkcijas, kuras tās varētu nodot plānošanas reģioniem, ir izteikts vairākkārt, bet ministrijas nav gatavas no tām atteikties.
Pēc 10. Saeimas vēlēšanām Valda Dombrovska (Vienotība) valdība savā deklarācijā pēc Zaļo un Zemnieku savienības iniciatīvas ierakstīja, ka plānošanas reģionus plānots likvidēt. Ierosinājumu, iespējams, bija ielobējis Ventspils pašvaldības vadītājs Aivars Lembergs, kurš toreiz medijos runāja par plānošanas reģioniem «kā lieku posmu». Taču liela daļa vietējo līderu norādīja - atteikšanās no šīs institūcijas nozīmētu, ka izredzētās pašvaldības tiešā ceļā caur ministrijām censtos panākt sev labumus. Jau nākamā gada martā Saeima noraidīja šo valdības apņemšanos un uzdeva valdībai uz plānošanas reģionu bāzes īstenot valsts pārvaldes decentralizāciju. Gan toreiz, gan tagad Latvijas Pašvaldību savienības vadība noskaņota aktualizēt ideju par otrā līmeņa vēlētām apriņķa pašvaldībām. Šai domai gan nav ne tikai ministra E. Cilinska, bet arī vairāku vietējo līderu atbalsta, šaubas izteica arī Salacgrīvas mērs D. Straubergs.
Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis Māris Kučinskis Dienai atzina, ka Valsts kontroles atzinums ir diezgan patiess, vienīgi grūti esot noticēt, ka plānošanas reģioni būtu izsaimniekojuši naudu. Arī vietējie līderi sacīja, ka atsevišķu reģionu negodprātīgu rīcību nebūtu labi attiecināt uz visiem. Kad M. Kučinskis bija pašvaldību ministrs, darba kārtībā bija 167 novadu modelis, un tad plānošanas reģioniem bija sava loma. Taču tagad valdības deklarācijā ir ierakstīti savstarpēji pretrunīgi formulējumi. Viņaprāt, nevar vienlaikus apņemties stiprināt plānošanas reģionus un veicināt policentrisko attīstību. Tā nozīmē, ka tiek stiprināti attīstības centri, bet tiem šāds starpposms starp valsti un pašvaldību nav nepieciešams, uzskata M. Kučinskis.