Drīkst būt 125
Saskaņā ar notāru amatpersonu deklarācijām vispārējās ekonomiskās krīzes apstākļos viņu gada peļņas norma ir no 30 līdz 50 tūkstošiem latu, bet notāru pakalpojumu takses, kas noteiktas Ministru kabineta (MK) noteikumos, nav mainītas jau divus gadus. Šie noteikumi paredz, ka Latvijā drīkst būt 125 notāri, tomēr šobrīd aizpildītas ir tikai 120 vietas, Diena uzzināja no Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētāja vietnieces Sandras Jakušenokas. Notāru pakalpojumu cenas veidojas no nodevas valstij, pievienotās vērtības nodokļa un notāru amata atlīdzības. No šīs summas notāra kabatā nonāk tikai amata atlīdzība, tomēr no tīrās peļņas vēl jāatrēķina izdevumi par dažādu datubāzu apstrādi, biroja uzturēšanu, tā darbinieku algām, kā arī nodokļi. S. Jakušenoka skaidro, ka izdevumi var būt atkarīgi no katra individuālā biroja, bet viņas birojā tie prasot nedaudz zem trim ceturtdaļām no ieņēmumiem. Saskaņā ar viņas amatpersonas deklarāciju S. Jakušenokas ieņēmumi par notāres darbu 2009. gadā bijuši aptuveni 44 000 latu lieli.
Viņa gan uzsvēra, ka nevarot komentēt, vai notāru peļņa ir adekvāta, jo tas tiktu uztverts kā LZNP viedoklis, tomēr norādīja, ka notāri darbojas tieši tādā pašā vidē kā visa pārējā Latvija, un, ja cilvēki nekārto, piemēram, mantojumu lietas, jo nevar samaksāt notāru tāmes, no tā cieš arī paši notāri, kuriem pat nākas samazināt darbinieku skaitu savos birojos.
Savukārt TM valsts sekretārs M. Lazdovskis Dienai atzina, ka jautājums par notāru pakalpojumu cenām būtu vērtējams, jo cenrādis pēdējā laikā mainīts nav. Viņš arī piebilda, ka LZNP jau esot TM prasījusi samazināt notāru skaitu Latvijā, tomēr ministrija atteikusies to darīt, jo neuzskata, ka tirgus svārstībām tas būtu jāietekmē. «Mēs esam apņēmušies aizpildīt arī vakantās notāru vietas,» teica M. Lazdovskis.
Grūtups pārsteigts
Advokāts Andris Grūtups turpretī pauda pārsteigumu, ka notāri var tik daudz nopelnīt, un norādīja, ka, iespējams, būtu lietderīgi samazināt tiem atvēlēto funkciju skaitu, piemēram, laulības šķiršanu vai pilnvaru izsniegšanu varētu uzticēt pašvaldībām. «Tas būtu ātrāk, lētāk un ērtāk, turklāt tuvāk cilvēku dzīvesvietai. Cilvēkiem ir jādod varianti, lai nav visur iespējama tikai notariāla forma,» tā A. Grūtups. M. Lazdovskis arī atzina, ka sākotnēji TM bija paredzējusi lauības šķiršanu atļaut veikt gan notāriem, gan pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām, tomēr pēc intensīvām debatēm parlamentā no šīs ieceres atteikusies, jo šāda regulējuma gadījumā kļūmes varētu izmaksāt ļoti dārgi. Viņš domā, ka varētu būt gan tādas notāru funkcijas, kuras tiem varētu atņemt, gan tādas, kuras pielikt klāt.
Pirms vairākiem gadiem jau izskanējušas bažas, ka notāru darbības regulējums izveidots viņiem īpaši labvēlīgs, pateicoties faktam, ka toreizējās LZNP priekšsēdētājas Ingas Muciņas vīrs Linards Muciņš bija Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs. Jautāts, kā viņš šos apgalvojumus komentē, L. Muciņš atbild: «Es klusēju. Nu ko es varu pierādīt - izšķirties no sievas? Man sien klāt tādus laikus, kad es savu sievu nebiju ne pazinis, ne iecerējis - Notariāta likums ir tas pats 1935. gada likums. Es esot kaut ko tur lobējis - man nāk smiekli!»
Viņš arī uzsver, ka notāriem nodotās funkcijas valstij vairs neizmaksā neko, bet notāru ieņēmumus būtu jāanalizē vismaz vairāku gadu griezumā, citādi analīze nevar būt objektīva. «Teiksim, jūs vedat kādu mantojuma lietu divus vai trīs gadus, bet jums samaksā tikai vienā no šiem gadiem,» viņš min piemēru. L. Muciņš iebilst pret notāru skaita palielināšanu, uzsvērdams, ka Rietumeiropas valstīs jau izsenis darbojoties nerakstīts likums, ka uz aptuveni 25 000 iedzīvotāju strādā viens notārs, bet Latvijā, sevišķi Rīgā, šī proporcija jau esot pārsniegta. Jāpiebilst, ka saskaņā ar MK noteikumiem Rīgas apgabaltiesas teritorijā drīkst darboties 73 zvērināti notāri.