Biedrības Berģinieki pārstāvji jau vairāk nekā piecus gadus cīnījušies par to, lai tiktu pārtraukta sociālās aprūpes centra Ezerkrasti un trīs daudzstāvu dzīvojamo māju notekūdeņu novadīšana Mašēnu ezerā un šajā vietā tiktu izveidoti pilsētas ūdens un kanalizācijas tīkli. To panākt līdz šim nav izdevies, kaut dome jau 2009. gadā lēma projekta izstrādei piešķirt 50 000 latu, nekas tā arī nav izdarīts. Ezerkrastiem ir izsniegta piesārņojošās darbības atļauja, un analīzes parāda, ka notekūdeņi tiek attīrīti atbilstoši noteiktajiem parametriem, pastāstīja Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes (RVP) direktores vietnieks Elmārs Jasinskis. Taču, kā uzskata vietējie iedzīvotāji, prasības notekūdeņu attīrīšanai ir zemas un, arī pildot tās, to ielaišana Mašēnu ezerā nopietni ietekmē tā stāvokli. Arī E. Jasinskis piekrīt, ka jebkuru notekūdeņu novadīšana, protams, ietekmē apkārtējo vidi, jo tie satur barības vielas, kas veicina, piemēram, aļģu attīstību. Jāpiebilst arī, ka šis ir privāts ezers, kas atrodas Garkalnes novada teritorijā, bet notekūdeņi tiek novadīti no Rīgas teritorijas. Turklāt saskaņā ar Dienas rīcībā esošo informāciju līgums ar Mašēnu ezera īpašnieku par šo notekūdeņu novadīšanu nav slēgts.
Apdraud Juglas ezeru
Šajā ūdenstilpē no Ezerkrastiem gadā tiek novadīti ap 73 000 m3 notekūdeņu, kas veido aptuveni pusi no Mašēnu ezera tilpuma un veicina ne tikai šīs ūdenstilpes piesārņošanu, bet arī Juglas ezera aizaugšanu, jo tie ir savstarpēji savienoti, Dienai pastāstīja biedrības Berģinieki valdes priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. Tas uztrauc arī Berģinieku pārstāvi ekspolitiķi Aivaru Kreitusu. Piesārņojums apdraud arī to cilvēku veselību, kas peldas Juglas ezerā. Vietējais iedzīvotājs Zigurds Šteinbergs saka, ka Mašēnu ezerā jau sen neviens vairs to nedara. Pašlaik Juglas ezerā vairs netiek veiktas peldūdens analīzes, jo šeit nav oficiālu peldvietu, bet iepriekš, kad tas tika darīts, dažkārt tās uzrādīja paaugstinātu mikrobioloģisko piesārņojumu, apstiprināja Veselības inspekcijas pārstāvis Normunds Kadiķis.
E. Jasinskis atzīst, ka ir atsevišķi gadījumi galvaspilsētā, kad privātmājas nelikumīgi novada neattīrītus notekūdeņus, un par to ir piespriesti administratīvie sodi. Konkrēti, cik šādu gadījumu ir bijis, gan neesot zināms, jo šādu statistiku RVP atsevišķi neapkopo. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāve Simona Jakušenoka pastāstīja, ka pašvaldības struktūrvienības veic kontroli, lai atklātu nelegālās notekūdeņu novadīšanas vietas, to dara, ar mērierīcēm mērot plūsmas daudzumu, taču atklāto gadījumu neesot daudz, līdz 10 gadā. Kopumā neattīrītu notekūdeņu novadīšana apkārtējā vidē nav masveida parādība, uzskata S. Jakušenoka. Rīgas ūdens pārstāvis Arturs Mucenieks apstiprināja, ka, piemēram, Juglā, vietā, kur nav izbūvēta centralizētā ūdens un kanalizācijas sistēma, atklāts, ka neattīrītus notekūdeņus novada grāvī. Pret Strazdupītes piesārņošanu jau ilgāku laiku protestē arī Juglas iedzīvotāju iniciatīvas grupa. Šādos gadījumos gan iedzīvotājiem pašiem jāizbūvē pietiekami drošas lokālās attīrīšanas iekārtas, tiem nav tiesību piesārņot vidi tikai tāpēc, ka nav centralizēto tīklu, piebilda A. Mucenieks. Pakāpeniski tie tiek paplašināti. Pēdējos 10 gados 15 000 mājsaimniecību ir nodrošināta iespēja pieslēgties centralizētajam kanalizācijas tīklam, pateicoties izbūvētām sistēmām Mežaparkā, Vecāķos, Dārzciema ielas rajonā, Šampēterī un Mārupē, paskaidroja Rīgas ūdens pārstāvis. Vispirms tas tiek darīts vietās, kur var pieslēgt lielāku skaitu cilvēku. Taču ne visi šo iespēju izmanto, piemēram, Mežaparkā, deviņos gados pie centralizētajiem tīkliem pieslēgušies mazāk nekā puse iedzīvotāju, bet citur vēl krietni mazāk. Nākotnē varētu tikt piedāvātas ilgtermiņa kreditēšanas iespējas, mudinot iedzīvotājus šādus pieslēgumus veikt, piebilda A. Mucenieks. Pašlaik interesenti var saņemt bezmaksas konsultācijas.
Jāgaida 10-15 gadu
Tā kā Mašēnu ezers atrodas Garkalnes novadā, tā piesārņošana uztrauc arī šo pašvaldību. Garkalnes novada domes izpilddirektore Jeļena Toca pastāstīja, ka pašvaldība iecerējusi sadarbībā ar Rīgas domi veidot centralizētos kanalizācijas tīklus šajā vietā, piesaistot ES fondu finansējumu, lai tiktu pārtraukta ezera piesārņošana, taču, vai un kad šī ideja tiks realizēta, nav zināms. Rīgas dome tā arī neesot sniegusi atbildi uz Garkalnes pašvaldības vēstulē izteikto ierosinājumu. A. Mucenieks norādīja, ka attīstības plāns līdz 2020. gadam neparedz veidot centralizētos tīklus šajā rajonā, taču piebilda, ka ir iecerēts tuvākajos 10-15 gados panākt, lai Rīgā nebūtu vietas bez centralizētas ūdensvadu kanalizācijas sistēmas. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs Dienai paskaidroja: «Rīgā ir ļoti daudz īpašumu, kuri dažādu iemeslu dēļ nav un nevar būt pieslēgti centralizētajiem kanalizācijas tīkliem. Rīgas pilsēta gan par saviem līdzekļiem, gan piesaistot starptautisko finansējumu nepārtraukti būvē jaunus kanalizācijas tīklus. Diemžēl pēc šo tīklu izbūvēšanas ne visi notekūdeņu radītāji pieslēdzas tiem un likvidē izsmeļamās bedres.» Nacionālās apvienības Rīgas domes frakcijas priekšsēdētāja Baiba Broka aicināja iedzīvotājus atkārtoti vērsties domē ar sūdzībām un Dienai solīja sniegt komentāru pēc rūpīgākas situācijas analīzes.