Spēle ar Zviedriju Rosvalla arēnā Nīšēpingā sāksies ceturtdien pulksten 18.15 un to tiešraidē varēs redzēt portālā TVplay.lv, bet pusnaktī to ierakstā pārraidīs Viasat Sport Baltic.
Kopš Latvijas handbolā sevi labi pieteikusi jaunā paaudze ar augstā līmenī spēlējošajiem insaida pozīcijas spēlētājiem Aivi Jurdžu un Daini Krištopānu priekšgalā, valstsvienība allaž katra cikla sākumā paudusi apņēmību beidzot pirmo reizi vēsturē sasniegt finālturnīru, taču izšķirošajā brīdī konkurenti tomēr vienmēr izrādījušies pārāk spēcīgi. Nopietna konkurence ir arī šoreiz, taču ir vairāki faktori, kas norāda, ka Latvija var pacīnīties par ceļazīmi uz finālturnīru Polijā, kur tiks apakšgrupas pirmās divas komandas, kā arī labākā no septiņu grupu trešo vietu ieguvējām.
Grupas galvenie favorīti ir zviedri, kuri ir regulāri lielo turnīru dalībnieki, taču pēdējos gados viņu pozīcijas nebūt nav tādas kā ziedulaikos. Pēdējais lielais tituls izcīnīts 2002. gadā pašu laukumā, bet 2012. gada Londonas olimpisko spēļu sudrabs drīzāk uzskatāms par negaidītu panākumu pēdējās dekādes kontekstā. Teju līdzīgās pozīcijās ar Zviedriju ir arī Latvijas otra konkurente Slovēnija, kas tieši pēdējos turnīros pieteikusi sevi starp pretendentēm uz augstākajām vietām, bet ar Slovākiju Latvijas izlases ceļi krustojās vēl pirms pusotra gada, kad uzvaras tika dalītas uz pusēm.
Skaidrs, ka arī šādā grupā Latvijas izlase nebūs favorīte, un daudz būs atkarīgs no pašu snieguma. Labā ziņa ir tā, ka uz pirmajām spēlēm izdevies sapulcēt teju spēcīgāko sastāvu. Trūks Evara Klešnika, kuru īsti negrib laist Vācijas 1. bundeslīgas klubs HSG Wetzlar, turklāt viņam traucē arī savainojums, tāpēc treneriem jādomā, kā bez iepriekšējā komandas kapteiņa stiprināt aizsardzības līniju. Nebūs arī Jānis Glušaks, kurš vēlreiz pārrāvis ceļgala krusteniskās saites un nevarēs spēlēt vēl ilgi. Tiesa, viņš izlasē dažādu iemeslu dēļ nav bijis jau vairākus gadus.
Vairāk uztrauc tas, ka maz laika kopā ar komandu bijis jaunais galvenais treneris Uģis Vikštrēms, kurš izlasi augusta vidū vadīja divās pārbaudes spēlēs Vācijā, taču toreiz nebija vairāku līderu, turklāt neliels bijis arī treniņu skaits pirms Eiropas čempionāta kvalifikācijas.
4000 skatītāju ietilpīgā arēna Nīšēpingā esot izpārdota jau aptuveni divus mēnešus pirms spēles, taču Latvijas handbolisti ir gatavi izmantot katru iespēju, tajā skaitā favorīta pašpārliecinātību, kas nereti bijusi raksturīga Skandināvijas komandām.