Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +3 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

Novadi nesteidz saukt mājās

Par Latvijas Institūta uzsākto sociālo kustību Gribu Tevi atpakaļ zināja tikai pāris no Dienas uzrunātajiem vietējiem līderiem, taču no tās nosaukuma varot izsecināt, ka runa varētu būt par tautiešiem, kuri strādā ārzemēs. Mudinājumam uzrunāt aizbraukušos, stāstot, cik Latvijai viņi ir svarīgi, pašvaldību vadītāji nesteidz atsaukties, apzinoties, ka nav iespējas piedāvāt to, ko no vietējās varas sagaida - labu darbu ar labu algu. Reti kurš tic, ka ar saukļiem var radīt motivāciju cilvēkiem braukt atpakaļ.

Pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka uzņēmīgiem ļaudīm un labiem speciālistiem viņu vadītajos novados ir iespējas. «Es neatbalstu šādas akcijas. Mēs esam brīvā tirgū, un, ja Latvija nevar piedāvāt to, ko var citas valstis, tad ir jādomā, ko darīt šajā virzienā,» uzskata Līgatnes novada priekšsēdis Ainārs Šteins (Vienotība). Vairāki vietējie līderi bija pārliecināti - līdzko Latvijā uzlabosies ekonomiskā situācija, viņu novadā cilvēki varētu atgriezties, jo daudzi to vēloties. Latvijas Institūta sociālās kustības iniciatoru mērķis nebija pierunāt aizbraukušos atgriezties, bet gan likt viņiem justies gaidītiem un rosināt par šo tematu diskusiju - tajā skaitā par uzdevumiem, kas būtu jāveic valdībai. Pirms vairākiem gadiem pieteiktā reemigrācijas programma nav devusi cerētos rezultātus.

Ir tukšas nišas

«Es ar izbrīnu skatos uz visām tām aktivitātēm - saukļiem, plāniem un pētījumiem -, kas ir bezjēdzīga laika šķiešana. Mums ir jaunieši, kas, ārzemēs pavergojuši, jau ir atgriezušies. Tikai ir jābūt motivācijai,» Dienai teica Ilūkstes novada priekšsēdētājs Stefans Rāzna (ZZS), kuram šis jautājums neesot aktuāls, jo nevarētu iedomāties, ka kāds no viņa ģimenes dotos uz ārzemēm. Jaunieši, kuri atgriezās Ilūkstes novadā, ir sākuši saimniekot kā jaunie zemnieki, izmantojot valsts atbalsta programmu. Ar nodokļu atlaidēm un dažādām programmām valsts varētu atbalstīt tos, kuri vēlas atkal strādāt Latvijā, teica S. Rāzna.

Viens no Dundagas novada priekšsēža Gunāra Laicāna (Vienotība) dēliem jau sešus gadus strādā Anglijā. Pašvaldības vadītājs ir pārliecināts, ka dēls kādreiz noteikti brauks mājās. Viņš strādājot celtniecības firmā un solot atgriezties tad, kad būs sapelnījis naudu, varēs sevi nodrošināt, jo sapņo Rīgas tuvumā nopirkt māju. S. Rāzna no Latgales un G. Laicāns Kurzemē bija ļoti līdzīgos uzskatos - tai motivācijai atgriezties ir jārodas cilvēkos pašos. «Ja viņi atbrauks atpakaļ ar savām idejām, tad pašvaldība varēs atbalstīt,» sacīja G. Laicāns, nosaucot vairākas tukšās nišas, sākot jau ar to, ka Dundagas novadā attīstītās tūrisms un tas paver daudzas biznesa iespējas. Taču pašvaldība nevar atrast arī policistu, ugunsdzēsēju posteņa vadītāju un apbedīšanas biroja pakalpojumu sniedzēju. Tomēr daudzi vēloties, lai viņus te sagaida ar labi atalgotu darbu.

Ja Līgatnes novada priekšsēdis A. Šteins zinātu, ka ārzemēs kaut kur strādā augstas raudzes nekustamo īpašumu speciālists, kāds pašvaldībai vajadzīgs, viņš noteikti šo cilvēku uzmeklētu un mudinātu atgriezties. Naukšēnu novada vadītājs Jānis Zuments piekrīt kolēģiem, kuri uzskata, ka, uzkrājuši ārzemēs kapitālu, aizbraucēji varētu braukt atpakaļ jau kā darba devēji, nevis kā darba ņēmēji. Viņš jauno sociālo kustību gan nevērtē kā pietiekami nopietnu signālu, lai daudzi tā rīkotos, taču pašlaik tai varētu būt piemērots brīdis pēc Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības.

Iegulda savās mājās

Kā zināms garants tam, ka cilvēki kādreiz varētu atgriezties, vairākiem pašvaldību vadītājiem šķita tas, ka viņiem Latvijā ir māja. Jaunpiebalgas novada priekšsēdis Laimis Šāvējs (ZZS) zināja, ka vairāki piebaldzēni, kuri strādā ārzemēs, ik pa laikam ierodas Latvijā un sapelnīto iegulda tieši mājas remontā. Daudzi no tālumā esošajiem gribētu dzīvot Latvijā, bet bijuši spiesti doties uz ārzemēm. No Engures novada galvenokārt projām devušies jaunieši. Kā viens no iemesliem ir arī tas, ka viņi neapdomīgi ņēmuši ātros kredītus, stāsta Engures novada vadītājs Gundars Važa (NA). Arī viņa dēls pašlaik ir ārpus Latvijas, bet diezgan droši varot sacīt, ka viņš tur neesot uz palikšanu. Engures novadā varot arī piedāvāt darbu, taču cits jautājums ir, ka samērā zemā alga daudzus neapmierinot.

To uzsvēra arī Limbažu novada priekšsēdis Didzis Zemmers (ZZS), norādot, ka citādi Limbaži ir laba vieta dzīvošanai, kurā ir viss nepieciešamais patīkamā vidē. Taču grūti uzrunāt uzņēmējus, kas koncentrējoties Rīgas tuvumā. Pēdējā laikā esot vērojams, ka tie, kuri strādā Rīgā un ap to, sakopjot savu vecāku mājas un pārceļoties uz tām dzīvot. L. Šāvējs un arī Tērvetes novada vadītāja Dace Reinika (ZZS) kā būtisku problēmu minēja to, ka pašvaldībām nav iespējas veidot datubāzi par cilvēkiem, kuri ir atstājuši novadu, jo viņiem nav pienākuma par to informēt. «Šāda informācija iet tikai no mutes mutē,» teica D. Reinika, kuras vadītajā novadā ik pa laikam parādās darba vietas, par ko varētu informēt šos cilvēkus, ja zinātu, kā viņus atrast. Arī Jaunpiebalgas novadā reizēm atnākot investori, bet tad viņi prasot, kuri ir darbaspēks, taču tas strādā citā valstī.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?